Konspekts par cilvēka pamattiesību ierobežojumiem

2) Vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis?
Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka ar Satversmes 106. pantā ietverto jēdzienu „nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Jēdziens „nodarbošanās” attiecināms uz nodarbinātību gan privātajā, gan publiskajā sektorā, turklāt arī uz tādām profesijām, kurās darba tiesiskās attiecības netiek dibinātas uz Darba likumā regulētā darba līguma pamata.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, Satversmes 106. panta pirmā teikuma izpratnē tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu nozīmē, pirmkārt, visām personām vienlīdzīgu pieeju darba tirgum un, otrkārt, to, ka valsts nedrīkst izvirzīt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien noteiktas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus. Valstij ir pienākums atturēties no tādu tiešu vai netiešu apstākļu radīšanas, kuri traucētu personai īstenot tās tiesības „brīvi izvēlēties” nodarbošanos.
Valsts, nosakot zvērinātiem advokātiem šādu ierobežojumu (respektīvi kārtot eksāmenu ik pēc 5 gadiem), lai nodrošinātu sabiedrībai kvalitatīvu juridisku palīdzību.

3) Vai ierobežojums ir samērīgs?
a. Vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi (ierobežojums) ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai?
…