Organizāciju kultūras pamatpieņēmumi
Organizācijas saistība ar apkārtējo vidi – pakļaušana un kontrole R kultūrās (centieni iegūt monopolu, padarīt patērētājus atkarīgus, ietekmēt valdības politiku), harmonija A kult. – apmierina patērētāju vajadz.+sniedz sabiedrībai to, ko tā gaida no org.; pakļaušanās DA (aziātiskās) kult. – pakļaušanās dabai, vispirms jāapmierina sabiedr.vajadz.
Realitāte – a) ārējā fiziskā realitāte, b) sociālā realitāte (nav ārēji novērojami, bet cilv.piekrīt, piem., politiskiem uzskatiem, reliģijai u.c. un rēķinās ar tiem); c) individuālā realitāte – personiskā pieredze.
Laiks – a) monohronā laika uztvere (noteiktā laikā var darīt tikai kko vienu, laiks iet uz priekšu lineāri, neatgriezeniski; augstu vērtēta precizitāte, laicīga uzdevumu izpilde, R kult.); b) polihronā LU (laiks – noslēgts aplis, vienlaicīgi var veikt vairākus darbus, plānošanai un precizitātei nav lielas noz., laiks nemitīgi atkārtojas; A kult.);
Telpa – a) intīmā distance 15 – 50 cm, b) personiskā dist. 0,5 – 1 m, c) sociālā distance 1 – 3,5 m, d) sabiedriskā distance no 3,5 m.personiskā telpa ir apm.izstipetas rokas attālumā.
Cilvēka daba – Duglasa un Makgregora pieeja par teorijām X un Y.
Teorija X: cilv.ir iedzimta nepatika pret darbu, tādēl viņi jākontrolē, jāvirzam jādraud ar sodu. Cilvēki labrāt ļauj, lai tos vada, nevēlas uzņemties atbildību.
Teorija Y: fizisko spēku patēriņam jābūt vienlīdzīgam ar atpūtu; darbs var būt apmierinājuma avots, nav iedz.nepatikas pret to, ārējā kontrole un sodi nav vienīgais līdzeklis, cilvēki var paši kontrolēt un vadīt sevi. Ieinteresētību nosaka pozitīva stimulēšana. Atbilstošos apstākļs cilvēks pat meklē iespēju uzņemties atbildību, spēj radoši domāt un virzīt idejas, mūsdienu cilv.intelektuālais potenciāls tiek izmantots tikai daļēji.
Bieži vadītāju izpratnē darbinieki ir kā X, bet vad. – kā Y.
Cilvēku savstarpējās attiecības – individuālās sāncensības kultūras ASV, R – Eiropā vs. grupas sadarbības kultūras Japānā, A zemēs. Attiecības atbilstoši org.hierarhijai, cik lielā mērā akceptētas neformālas attiecības, kāda ir varas distance. Viss kopā veido kultūras paradigmu.
Organizācijas vērtības:
1) Atklātas – deklarētas no vad., fiksētas org.dokumentos, p., ētikas kodeksos, atspoguļotas saukļos, devīzēs;
2) Slēptās – dzīšanās pēc peļņas par katru cenu, trūkumu un neveiksmju neatzīšana, konkurentu izspiegošana, u.tml.
Organizācijas kultūras ārējās izpausmes
Ārējās izpausmes ir 3.OK līmenis
Organizācijas dizains un telpu iekārojums – pirmkārt, pati organizācijas ēka, tad telpu iekš,noformējums, iekārtojums, estētiskā vide, cik mājīgi, cik mākslinieciski. Pelēcīga vide liecina par izpratnes trūkumu, vienaldzību no vad.puses. jo atšķirīgāks vad.un daqrbinieku telpu iekārtojums (g.k., kvalitāte), jo lielāka varas distance. Taisnstūra galds ar vad.vietu galda galā atbilst autoritāram vad.stilam; ovāls galds ar vad.vietu galā – atvieglo komunikāciju, bet tomēr pasvītro vad.vietu; apaļais galds – demokrātiskais stils, uzsver vienlīdzību. Vērtīgākās idejas bieži nāk no neformālām vajadz.paredzētām telpām.
Cilvēku ārējais izskats un izturēšanās – formas apģērbs / brīva izvēle apģ.ziņā; jūs vai tu uzruna, vai ir uzrunas asimetrija starp vad.un padotajiem, var izstrādāties speciālā valoda jeb org.specifisks profesionālais žargons, kā vad.sazinās ar padotajiem – mutiski, rakstiski;
Rituāli un ceremonijas - rituāli ir dažādi ar darbu saistīti pasākumi – apspriedes, sapulces, apmācības u.c. ceremonijas – ar darbu nesaistīti pasākumi – svinības, jubileju atzīmēšana organizācijā u.c.
…
