Konstitūcija – pamatlikums ar augstāko juridisko spēku jaunajos laikos, kas nosaka valsts sabiedrisko, politisko un valsts iekārtu, valsts institūciju izveidošanas un darbības pamatprincipus, vēlēšanu sistēmu, pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumus u.c. valstiski svarīgus jautājumus.
Jau Aristotelis mācīja, ka pilsoņu brīvībai esot divi dažādi komponenti – viena no brīvības sastāvdaļām ir pārmaiņus valdīt un tikt pārvaldītam. Demokrātiskās tiesības pastāv tajā, ka visi pēc skaita ir līdztiesīgi un tā noteikti valda masas, un tas, ko vairākums nolemj, ir galīgs un taisnīgs. Taču otra lieta ir tā, ka dzīvo, kā grib. Tas ir agrīns demokrātiskas un liberālas brīvības pretstatījuma formulējums.
Liberālā brīvības jēdziena pamatdoma ir tā, ka īpaši valsts varai nevajag aizskart noteiktu individuālās brīvības sfēru un jāsniedz iespējami netraucēta individuālās darbības brīvība. Aiz pamattiesībās aizsargātās neiejaukšanās individuālajā, it īpaši aiz pamattiesībām un dzīvību, fizisko pilnību, personas brīvību, pārvietošanas brīvību, dzīvokļa, īpašuma un mantojuma tiesību neaizskaramības, slēpjas liberālais individuālisms un doma par noteiktu tiesību neaizskaramību.
Demokrātiskajam brīvības jēdzienam atbilst katra indivīda tiesības uz līdzdarbību kolektīva politiskās gribas veidošanā. Katram jāpiedalās kopējās gribas, kurai viņš ir pakļauts, veidošanā.
Brīvībai, tāpat kā vienlīdzībai ir materiāls komponents – cilvēki ir brīvi tikai tad, ja viņu rīcībā savas personības attīstībai ir arī materiālie nosacījumi. Tā rodas sociālās valsts konstitūcijas mērķis, ka valsts visiem sagaida arī viņu reālos attīstības nosacījumus. Brīvība ir pilnvērtīga tikai tad, ja tā ir nodrošināta brīvība. Tās efektīvai nodrošināšanai galvenokārt kalpo institucionāla un procesuālā aizgādība.
Brīvības problēma būtu mazāka, ja tās attiecības saprastu kā savstarpēju ierobežojumu. Tikai kopdzīve ar citiem radījusi kultūru un civilizāciju pārpilnību ar to bagāto attīstības iespēju piedāvājumu. Tikai sabiedrībā un ar tās palīdzību indivīdiem paveras iespēja kļūt par uzņēmēju vai fiziķi, aktieri vai filologu. Urbanizācija nu civilizācija ir palielinājusi izvēlamas alternatīvu daudzveidību un līdz ar to brīvību. Tā brīvības problēma galvenokārt parādās arī kā uzdevums taisnīgi sadalīt sabiedriski noteiktas attīstības iespējas.
Valstij ir uzdevums taisnīgi sadalīt brīvības – arī personības attīstības materiālos nosacījumus. Tas galvenokārt izpaužas vispārējā sociālā valstiskuma principā, kā arī citos konstitūcijas pamatprincipos – tā īpašums ir pakļauts sociālai saistībai.
Pamattiesības, ja tās izprot kā vienkāršas aizsargājošas tiesības, tātad nepietiekami nodrošina cilvēku brīvību un attīstības iespēju. Tādējādi tām atņem arī saistošu konstitūcijas uzdevumu pozitīvai valstiskai darbībai, kurai jādod indivīdiem iespēja vaidot savu eksistenci cilvēka cienīgā veidā.
Visu pilsoņu vienādās tiesības piedalīties valsts varā ar vēlēšanām, balsojumiem un publisku amatu ieņemšanu valsts varā ir demokrātiskās gribas veidošanas pamats.
Blakus demokrātiskajai prasībai par visu pilsoņu līdzdalību valsts varā pastāv pamattiesību prasība, lai valsts vara nodrošinātu visu tiesisko vienlīdzību. Vienlīdzības atjaunošana likuma priekšā zināmā mērā ietvēra arī sociālo izlīdzināšanu. Vienlīdzība arī ir vispārējās brīvības kalpībā. Taču tieši tiesību funkcijai vajadzētu padarīt par iespējamu vairāku brīvību kopā stāvēšanu pēc viena likuma un līdz ar to vienādā mērā savstarpēji norobežot brīvības.
Plurālistiskajā sabiedrībā savu veidolu iegūst reālās brīvības un vienlīdzības problēma, ko šeit individuāli konkurenti apdraud mazāk nekā apvienību vara un masu mediji.
Brīvība un vienlīdzība atrodas savstarpējās spriedzes un vienlaicīgi savstarpējās atkarības attiecībās. Liberālajam brīvības un vienlīdzības ideālam atbilst starta nosacījumi vienlīdzība, vienāda brīvība personīgai attīstībai, arī vienāda brīvība mantas ieguvei. No otras puses, nebūtu pieņemama arī stingra un nepārtraukta vienmērīgas mantu sadales un labklājības nodrošināšanas īstenošana.
Eiropas valstu –ES dalībvalstu konstitucionālās tiesības.
…
