Apskatot šo jautājumu, jāmin, ka konstitucionālās tiesības var skatīt trijās plāksnēs (izpratnēs): 1)kā publisko tiesību nozari; 2)kā mācību disciplīnu; 3)kā tiesību zinātni.
Konstitucionālās tiesības būtiski ietekmē arī citu ties. nozaru attīstību un īpatnības. Konstitucionālo tiesību iedarbības līdzekļi ir subordinācijas, tiesībspējas un rīcībspējas tiesiskā statusa noteikšana. Pirmkārt, tas notiek ar vispārējā, absolūtā rakstura principu un institūtu palīdzību. KT nosaka fiz.pers. un sabiedrisko veidojumu vispārīgās tiesības, brīvības, pilnvaras, uzdevumus, pienākumu, fun-jas utt.
Par cik jautājuma apskatei ir saistoša tikai trešā izpratne, vispirms jāmin, ka zinātne ir cilvēku darbības sfēra, kuras galvenā funkcija – producēt patiesas zināšanas par īstenību un tās teorētiski sistematizēt. Konstitucionālās tiesības kā zinātne ir dažādu uzskatu, mācību un teoriju kopums, kas izklāstīti rakstos, grāmatās u.tml. Tā veic konstitucionālo principu, normu, institūtu, pastāvošo uzskatu un teoriju izpēti. Izpētes rezultātā rodas konkrēti secinājumi, jauni jēdzieni, kategorijas, definīcijas utt. Latvijā lielākie sasniegumi konstitucionālo tiesību kā zinātnes jomā vērojami 20.gs. 20.-30. gados. Ievērojamu ieguldījumu šajā jomā veicis Kārlis Dišlers, sarakstot tādus darbus kā: “Ievads Latvijas valsts tiesību zinātnē”; “Demokrātiskas valsts tiesību pamati”, “Demokrātiskas valsts pārvalde” u.c. Pazīstami arī tādi autori kā Lotārs Šulcs, Miķelis Valters, bet mūsdienās – I.Krastiņš, J.Bojārs.
Jāmin, ka vienotas konstitucionālo tiesību zinātnes pasaulē nav, katrā valstī tā attīstās savādāk. KT zinātne rodas uz antīko domātāju (Platons, Aristotelis) un viduslaiku filozofu bāzes, tāpat arī šīs zinātnes attīstībā savu ieguldījumu ir devuši: Ž.Bodēns, H.Grocijs, Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso, I.Kants u.c.
Konstitucionālo tiesību zinātnei ir vairākas specifikas:1)tā ir jauna zinātne, daži uzskata, ka tās sākumi meklējami 19.gs. vidū, bet pastāv uzskats, ka tā attīstījās līdz ar pirmo pieņemto konstitūciju 18.gs.beigās; 2)tā atrodas politiskās varas interešu lokā (ir visciešāk saistīta ar politiku); 3)tā parasti pieturas pie vienas ideoloģijas; 4)tā ir lietišķa zinātne.…
