. 1Konstitucionālisma jēdziens un struktūra. Konstitucionālisms - apkopojošs juridiski politisks un ideoloģisks jēdziens, kas aptver šādas cieši saistītas parādības: 1.Akadēmiskas, teorētiskas zināšanas, mācības – principus, idejas, atziņas par konstitūciju, cilvēktiesībām, valsts tiesībām, tautas suverenitāti, demokrātiju, varas dalīšanu, parlamentārismu u.c. (Var identificēt arī publiskās varas avotus, mērķus, ierobežojumus, noderīgumu, procedūras u.c.) (doktrinālais aspekts) 2.Konstitucionālisms ietver arī tādas sociālas, idejiski politiskas kustības, kuru programmās izvirzīts mērķis izveidot konstitucionālu iekārtu un, kurām vēl nav noteiktas struktūras. akcents tiek likts uz esošās situācijas raksturojumu. (praktiskais pielietojums)3. Institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, valsts pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju (procedūras, mehānismi) zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanas kārtību, valsts dzīvi. (Šajā gadījumā konstitucionālismā ir akcentēti ne vien pozitīvie aspekti, bet ir skartas arī konstitucionālās jurisdikcijas negācijas, trūkumi, kļūdas, arī maldīgi risinājumi. Konstitucionālisms darbojas kā tiesību un brīvību aspekts; to var uzskatīt par konstitucionālisma dziļāko pamatojumu, tā jēgas un pastāvēšanas attaisnojumu.) (praktiski - institucionālais aspekts) Konstitucionālisms - ideju kopums, mācība, teorija, doktrīna, kas cenšas pamatot konstitucionālo tiesību pamatprincipus (cilvēka tiesības un brīvības), panākt šo principu ieviešanu dzīvē un pasargāt tos no nelabvēlīgas ietekmes. Konstitucionālisma mērķis ir panākt, lai sabiedrība tiktu regulēta ar konstitūciju palīdzību, tas balstās uz valsts un sabiedrisko iekārtu, kurā jau darbojas konstitūcija, un regulē valsts un sabiedrības dzīvi.
Shematiski konstitucionālisma saturu var iedalīt:…
