Konstitucionālo tiesību attīstību skata divos posmos: no 1918-1940 g; no 1990- līdz mūsdienām.
Pirmais konstitucionālās attīstības posms saistās ar Tautas padomes darbību no 1918. 17.11. līdz 1920.30.04. Jāņem vērā:
Tautas padome bija likumīga uz to laiku suverenās varas pārstāve. Tā pauda Latvijas iedzīvotāju viedokli, tos apstākļus, kas notika Krievijas impērijā 1917.g. februārī- martā, bija orientēta uz neatkarīgu valsti. Tautas padome radīja pirmo konstitucionālo aktu, kas bija tās politiskais pakts. Bija iezīmēti konstitucionālās iekārtas pamati. Tautas padome sagatavoja normatīvo bāzi satversmes sapulces sasaukšanai. 1919.19.08. Tautas padome pieņem likumu” Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas likums”, kas paredz vēlēšanu procedūru- tiešās ar aizklātu balsošanas procedūru. 1919.23.08. pieņem likumu “Par pavalstniecību”, kurš darbojas līdz 1940.16.06. Likums noteica konstitucionālās tiesības un personas, kas tiek uzskaitītas par Latvijas pilsoni. Minētie likumi nodrošināja Satversmes sapulces ievelēšanu Latvijā. Ar tās ievelēšanu sākas otrais posms, t. i. ar 1920.01.05. 1920.27.05. Satversmes sapulce pieņēma deklarāciju “Par Latvijas valsti”- deklaratīvas dabas konstitucionāls akts bez preambulas, īss un konkrēts-2. punkti :
1.Noteica, ka Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu;
2.Noteica, ka Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Uz minētā konstitucionālā akta pamata Satversmes sapulce iesāka darbu demokrātiskās valsts veidošanā.
1920.22.10 Satversmes sapulce pieņēma Satversmes sapulces kārtības rulli, kas reglamentēja likumdošanas procedūru sapulcē.
1921.15.01. Satversmes sapulce pieņēma likumu par LR karogu un ģerboni.
1933.31.03. notika Satversmes grozījumi, kas bija saistīti ar valsts demokratizāciju- paplašināja tautas nobalsošanas tiesības.
1934.15.05. mainījās politiskais režīms, no konstitucionālā viedokļa sākās autoritārais režīms, kura galvenais uzdevums bija stabilizēt un sakārtot valsti.
1940. 17.06. šo procesu pārtrauca Latvijas okupācija. Pēc okupācijas konstitucionālisma attīstība tika pārtraukta un valsts iekārta tika pakļauta PSRS valsts modeļa sociālisma konstitūcijai. 1940.25.08. tika pieņemta LPSR konstitūcija.
1990. gada LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas tika rīkotas kā alternatīvās vēlēšanas. Juridiski tas radīja iespēju Latvijā veikt konstitucionālās izmaiņas: no sociālisma tiesību viedokļa- 1940. 04.05. deklarācija- valsts apvērsums.
Sākot ar 1991. 19.08. sākas konstitucionālās kolīzijas.
Ar 1993. gadu iestājas jauns posms un konstitucionālo kartību valstī reglamentē 1922. gada Satversme. Pēc 1993. gada sākās Satversmes pilnveidošana. 1997. gadā –vislielāko pantu grozīšana: nosaka Saeimas pilnvaras no 3 uz 4 gadiem; nosaka Saeimas vēlēšanas terminus; regulē saeimas vēlēšanu kārtību; nosaka Saeimas deputātu imunitāti, paredz valsts prezidenta pilnvaras uz 4. gadiem un daudz citu izmaiņu.…
