75. Politiskās partijas jēdziens. Partijas Funkcijas. Partiju finansēšana.
Politisko partiju likums 2.pants. Partijas un partiju apvienības jēdziens
(1) Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.
PARTIJU GALVENĀS FUNKCIJAS
• POLITISKĀS PARTIJAS APKOPO UN IZTEIC VĀRDOS SABIEDRĪBAS PĀRSTĀVNIECĪBA INTERESES UN PRASĪBAS.
• PARTIJAS IZVĒLAS NO SAVA VIDUS BIEDRUS, KAS KANDIDĒ VĒLĒŠANU ELITES VEIDOŠANA, VALSTS LĪDERU SARAKSTOS UN PĒC IEVĒLĒŠANAS IEŅEM NOZĪMĪGUS AMATUS ATLASE VALSTS PĀRVALDĒ.
• PARTIJAS VEIDO SAIKNI STARP IEDZĪVOTĀJIEM UN POLITISKO LĪDZDALĪBA SISTĒMU, TĀS NODROŠINA INDIVĪDU UN GRUPU POLITISKO LĪDZDALĪBU SABIEDRĪBAS PĀRVALDĪŠANĀ.
• SAIKNE STARP IEDZĪVOTĀJIEM UN GRUPĀM (VALSTISKĀM UN NEVALSTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM) PALĪDZ IZPRAST POLITISKĀS VARAS LEĢITIMĀCIJA NOZĪMI UN NEPIECIEŠAMĪBU. TĀDĒJĀDI MĒS ARVIEN VAIRĀK UZTICAMIES VALSTS VARAS INSTITŪCIJĀM.
• POLITISKĀS PARTIJAS APKOPO MŪSU DAŽĀDĀS INTERESES POLITISKOS POLITISKO PROGRAMMU VEIDOŠANA, KONCEPTOS UN PROGRAMMĀS, KURĀM MĒĢINA PANĀKT PRASĪBU UZKLAUSĪŠANA VAIRĀKUMA ATBALSTU.
• IESAISTOTIES POLITISKAJĀS PARTIJĀS, CILVĒKI PANĀK SAVU INTEREŠU POLITISKĀ SOCIALIZĀCIJA UN ĪSTENOŠANU DZĪVĒ, KĀ ARĪ IEGŪST ZINĀŠANAS PAR POLITISKAJĀM MOBILIZĒŠANA NORISĒM, KO SAUC PAR POLITISKO SOCIALIZĀCIJU.
• DARBĪBA POLITISKĀ PARTIJĀ PALĪDZ IZPRAST POLITISKO SISTĒMU, LĪDZ SOCIĀLĀ INTEGRĀCIJA AR TO MAZINĀS DAŽĀDU KONFLIKTU IESPĒJAMĪBA.
Politisko partiju likums 11.pants. Partiju finansēšana
Partiju finansēšanas noteikumus reglamentē īpašs likums.- Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums
…
1. Konstitucionālo tiesību jēdziens. 2. Konstitucionālo tiesību zinātne un tās avoti. 3. Konstitūciju rašanās vēsturiskā attīstība. 4. Konstitūciju pieņemšanas kārtība. 5. Konstitūcijas jēdziens un būtība. 6. Konstitūcijas saturs un forma. 7. Konstitūcijas struktūra. 8. Konstitūciju klasifikācija. 9. Konstitūciju realizācija 10. Konstitūciju funkcijas. 11. Konstitucionālisma jēdziens un būtība. 12. Tautvadības principa vieta konsticionālajās tiesībās. Tiešā un netiešā demokrātija. 13. Tautas nobalsošanas (referenduma) institūts). 14. Valsts varas dalīšanas princips LR Satversmē. 15. Tiesiskas valsts jēdziens un pamatprincipi. 16. Suverinitātes jēdziens un struktūra. 17. 1918. Gada 17. Novembris- Tautas Padomes izveidošana. Tautas Padomes „Politiskā platformas”- pirmā LR konstitucionālā tiesību akta pieņemšana.’ 18. 1918. Gada 18. Novembris- LR neatkarības proklamēšana. 19. 1920.gada 1.maijs- LR Satversmes Sapulces sanākšanas diena 20. 1920.gada 27. Maijs-„Dekarācijas par Latvijas valsti”- pieņemšana Latvijas Satversmes Sapulcē un „Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi”. 21. 1922.gda 15.februāris- LR Satversmes pieņemšana. 22. 1922.gada 7.,8.oktobris- 1.Saeimas vēlēšanas. 23. 1934.gada 15.maijs- Parlamentārās Republikas likvidācijas Latvijā-Ministru Prezidenta K. Ulmaņa valsts apvērsuma rezultātā. 24. Augstākās Padomes 1990.gada 4.maija deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”un 1991.gada likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. 25. Cilvēktiesību institūts konstitucionālajās tiesībās. 26. Cilvēka pamattiesību apjoms un to struktūra LR Satversmē. 27. Cilvēka pamattiesību aizsardzības tiesiskās garantijas un to īstenošanas problēmas Latvijā. 28. Tiesībsarga institūts. Valsts Cilvēktiesību birojs. 29. Pilsonības jēdziens un nozīme. Piederība pie Latvijas pilsonības. 30. Pilsonības iegūšanas veidi Latvijā. 31. Naturalizācijas vispārīgie noteikumi. Bērnu naturalizācija. Naturalizācijas ieorbežojumi. Latvijas pilsonības zaudēšana un tā atjaunošana. 32. LR valsts robežas jēdziens un tās tiesiskā reglamentācija. 33. Valsts robežas iezīmēšana. Teritiālie un iekšējie ūdeņi. Valsts robežas apsardzība. 34. Administratīvi teritorālā iedalījuma jēdziens. 35. Administratīvo teritoriālā iedalījuma vienības Latvijā. 36. Apdzīvotās vietas jedziens. Apdzīvoto vietu struktūra Latvijā. 37. Nosaukumu piešķiršana administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām un to pārdēvēšana. 38. Vēlēšanu un vēlēšanu tiesību institūta jēdziens. Vēlēšanu tiesību institūta vēsturiskā attīstība Latvijā. 39. Demokrātisku vēlēšanu tiesību pamatprincipi. Brīvās vēlēšanas. Vispārējās un vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības. Tiešās vēlēšanas. 40. Vēlēšanu sistēmas jēdziens. Vēlēšanu sistēmu galvenie veidi. 41. LR Saeimas vēlēšanas. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana un reģistrācija. 42. Vēlēšanu norise. Vēlēšanu rezultātu noteikšanas kārtība. 43. Likumdošanas vara valsts varas dalīšanas sistēmā. Likumdošanas subjekti Latvijā. 44. LR Saeima-Latvijas tautas pārstāvības institūcija. Saeimas pilnvaru laiks. 45. LR Saeimas atlaišana. Saeimas struktūra: Saeimas amatpersonas. Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri. Saeimas Prezidijs. Saeimas komisija. Saeimas sesijas un sēdes. 46. LR Saeimas svarīgākās funkcijas: Leģislatīvā (likumdošanas) funkcija, kreatīvā funkcija, defensīvā (aizsardzības funkcija), kontroles funkcija. 47. Likumprojektu iesniegšana. Likumprojektu izskatīšanas kārtība a) Pirmais lasījums; b) Otrais lasījums c) Trešais lasījums 48. Likumprojekta izskatīšana steidzamības kārtībā. 49. Likumprojekta pieņemšana. Likuma izsludināšana un spēkā stāšanās. 50. Deputāta statusa jēdziens. Deputāta mandāts, tā robežas. Deputāta galvenās tiesības un pienākumi. 51. Deputāta palīgs, viņa tiesības un pienākumi. 52. Valsts prezidenta institūts. 53. Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība un pilnvaru laiks. 54. Valsts prezidenta atbildība. Valsts prezidenta atlaišanas ierosināšana un atlaišanas kārtība. 55. Valsts prezidenta funkcijas: reprezantatīvā, aizsardzības likumdošanas u.c Valsts prezidenta attiecības ar Saeimu un MK. 56. Latvijas Valsts prezidenta darbības nodrošinājums. 57. Izpildvaras loma valsts varas dalīšanas sistēmā. 58. MK izveidošanas kārtība. 59. MK struktūra un sastāvs. 60. MK un Saeimas sadarbība. 61. Valdības pilnvaru izbeigšana 62. Ministru kabineta funkcijas. 63. Tiesu varas jēdziens un tās loma valsts varas dalīšanas sistēmā. 64. Tiesu un tiesnešu neatkarības princips un tā konstitucionālās grantijas. Tiesnesim izvirzamās prasības. 65. Tiesu varas institūciju sistēma un kompetence Latvijas Republikā. 66. Konstitucionālās kontroles un konstitucionālās tiesas jēdziens. ASV un Eiropas modeļi un tradīcijas. 67. Satversmes tiesasstatuss Latvijas Republikas Satversmē un vieta tiesu varas sistēmā. 68. Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināsanas procedūra. Satversmes tiesas sastāvs. 69. Satversmes tiesas kompetence. 70. Pieteikumu iesniegšanas kārtība Satversmes tiesā. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums). Lietas sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšanas kārtība. 71. Valsts kontroles institūciju struktūra. 72. Valsts kontroles institūciju struktūra. 73. Valsts kontroles funkcijas. 74. Politiskās partijas konstitucionāli tiesiskā reglamentācija. 75. Politiskās partijas jēdziens. Partijas Funkcijas. Partiju finansēšana. 76. Reliģisko organizāciju konstitucionāli tiesiskā reglamentācija. 77. Latvijas valsts simbolika un tās tiesiskā reglamentācija. 78. Juridiskā atbildība par valsts simbolu zaimošanu.
Nav aplūkoti jautājumi: 66. Konstitucionālās kontroles un konstitucionālās tiesas jēdziens. ASV un Eiropas modeļi un tradīcijas. 74. Politiskās partijas konstitucionāli tiesiskā reglamentācija. 76. Reliģisko organizāciju konstitucionāli tiesiskā reglamentācija.
- Atbildes uz eksāmena jautājumiem tiesību vēsturē
- Eiropas Savienības tiesību eksāmena atbildes
- Konstitucionālo tiesību eksāmena atbildes
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Eiropas Savienības tiesību eksāmena atbildes
Конспект для университета67
-
Atbildes uz eksāmena jautājumiem tiesību vēsturē
Конспект для университета20
-
Vispārējā tiesību teorija - eksāmena atbildes
Конспект для университета21
-
Eksāmena atbildes - vispārējā tiesību teorija
Конспект для университета16
-
Valsts eksāmena atbildes tiesību zinībās
Конспект для университета145