Kopsavilkums studiju priekšmetā "Ievads komunikācijas teorijās"

Kopsavilkums studiju priekšmetā „Ievads komunikācijas teorijās” 1.seminārs Komunikācija ir ziņas nodošana no viena punkta otram, ar nosacījumu, lai nodotā ziņa būtu saprotama. Komunikācijas līdzekļu attīstības posmus var iedalīt piecos galvenajos periodos 1. Līdz verbālais periods (komunikācija norisinājās, ar skaņu, mīmikas, žestu un klinšu zīmējumu palīdzību), 2. Mutvārdu ziņojumu periods (sāka attīstīties valoda), 3. Rakstības parādīšanās (iespēja ziņojumus fiksēt rakstiski), 4. Grāmatu iespiešana, 5. Mūsdienu periods (jauni saskarsmes līdzekļi - mediji). Komunikācijas modeļi: Šenona un Vīvera izstrādātā matemātiskā komunikācijas teorija (1949.) ir pieņemta, kā komunikācijas teorijas pamat modelis, no kā komunikācijas studijas ir attīstījušās. Šenons un Vīvers bija pirmie kas aizsāka pētīt komunikāciju, kā ziņa no viena punkta nonāk tās galamērķī. Viņu mērķis bija izpētīt kā caur komunikācijas kanāliem nosūtīt pēc iespējas lielāku informācijas apjomu un kā izmērīt kanāla ietilpību, caur kuru informācija var tikt nosūtīta. Viņu darbs norisinājās Otrā Pasaules kara laikā, telefonu - laboratorijā un galvenie kanāli ar ko viņi strādāja bija radioviļņi un telefona vads. Šenona un Vīvera modelis: Informācijas avots --> Raidītājs --> Skaņas avots (troksnis) --> Saņēmējs --> Mērķis Signāls Saņemtais signāls