Ar Kordēliju, jaunāko un iemīļotāko no Britānijas karaļa meitām, mēs tiekam iepazīstināti jau pirmā cēliena pirmajā ainā, kurā karalis Līrs aicina savas meitas apliecināt savu mīlestību pret viņu, tādējādi nopelnot savu mantojuma daļu. Jaunāko meitu vēlas precēt gan Francijas, gan Burgundijas valdnieks, taču situācija mainās pēc Kordēlijas atteikšanās aptraipīt savu mīlestību pret tēvu ar pārspīlētiem un izpušķotiem vārdiem, kādus izmantoja viņas māsas. Kad karalis aicina viņu paust savu pieķeršanos, pat pēc atkārtota uzaicinājuma jaunākā no meitām paliek nelokāma savā nostājā, un Līrs, būdams dusmu varā, atsakās no savas meitas, liedz viņai mantojumu un statusu. Britānijas valdniekam uzticīgais grāfs Kents cenšas likt savam kungam pārdomāt, galvo par Kordēlijas mīlestības īstumu, kas rezultējas tajā, ka arī viņu karalis soda, likdams tam pamest ne vien galmu, bet arī valsti. Burgundijas hercogs, izdzirdējis, ka viņa līgava zaudējusi pūru, no viņas atsakās, turpretī Francijas karalis Kordēlijas patiesumu vērtē augstu un vēlas viņu precēt, abi dodas uz Franciju. Lai gan pēc tam šis tēls parādās tikai lugas beigās, viņas klātbūtne ir jūtama visa darba garumā, Kordēlija tiek vairākkārt pieminēta.