1.Kriminālistikas rašanās un vēsturiskā attīstība
Par K pamatlicēju uzskata Austrijas tiesas izmeklētāju un vēlāk K profesoru Hansu Grosu. Viņš pirmais K ieviesa dabaszinātņu un tehnisko zinātņu atziņas. Par simbolisko K dzimšanas gadu pieņemts uzskatīt 1893.
H.Gross nebija vienīgais kas nodarbojās ar K jautājumiem, piemēram, franču K A.Bertijons ar K nodarbojās vēl pirms Gosa, bet H. Grosa nopelns ir tas , kas viņš sistematizēja dažādāko tehnisko līdzekļu ieviešanu izmeklēšanā, apkopoja ziņas par K taktiku un tāpēc K nodalīja no kriminālprocesa zinātnes.
K zinātnes attīstība ir saistīta ar straujo zinātnes attīstību XIX gadsimta otrajā trešdaļā. K attīstījās līdz ar K zinātnes attīstību XIX gs.
2.Kriminālistikas attīstība Latvijā
Latvijā K parādījās 20 – 30 gados. 1929. gadā tika izdota pirmā grāmata, kriminālistikā, latviešu valodā, tās autors, Policijas skolas lektors Jānis Šķērstiņš „NN izmeklēšana un atklāšana”. Tikai XXgs. 30 gados literatūrā parādās termins kriminālistika.
3.Kriminālistikas jēdziens, sistēma, izziņas objekti, priekšmets un subjekti
Kriminālistika ir zinātne par kriminālistisko darbību un kriminālistiskajām attiecībām noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, kuru pamatā ir NN apstākļu izzināšana. Sistēma – K taktika, K tehnika, K metodika, K vispārējā daļa, kopumā 2 daļas ( vispārējā un sevišķā). Objekts – ir tas ko tā pētī, tas ir NN. Priekšmets – NN izzināšana. Subjekti – izmeklētājs, prokurors tiesnesis vai tiesa. Vienmēr cilvēks.
4.Kriminālistikas izziņas līdzekļi, metodes un principi
Izziņas metodes iedalās: vispārējās un speciālās. Vispārējas izziņas metodes : Empīriskā : novērošana, salīdzināšana, mērīšana, eksperiments, modelēšana. Teorētiskās : abstrahēšana, konkretizācija, formalizācija. Matemātiskā un Loģiskā metode. Speciālās metodes: K identifikācija, K diagnostika, K klasifikācija. K izziņas principi: Integritātes, saistības; stabilitātes, atkārtojamības, reducēšanas; novērojamības; tiesiskuma.
5.Kriminālistiskās identifikācijas izpratne
K identifikācijas pamattēze – ikvienā krimināllietā iespējams izzināt objektīvo patiesību. K identifikācija ir kādas personas, lietas vai parādības pilnīga sakritība tikai ar sevi pašu. Tā ir mācība par atpazīšanas izzināšanu. Priekšmets – Identifikācija.
6.Kriminālistiskās diagnostikas izpratne
D ir N notikuma mehānisma un atsevišķu tā apstākļu rekonstrukcija domās , kas balstās uz nepieciešamās informācijas ieguvi, tās vispusīgu, sistemātisku un objektīvu izpēti, iegūto rezultātu analīzi, izvērtējumu un sintēzi. Process – Diagnostika.…
