Kriminālprocess
1.Procesuālo garantiju jēdziens un būtība.
2.LR kriminālprocesuālās likumdošanas attīstības galvenie virzieni.
3.Kriminālprocesa principi.
4.Pierādīšanas procesa norise.
5.Pirmstiesas process.
6.Pierādījumu jēdziens kriminālprocesā.
7.Kriminālprocesa subjektu jēdziens.
8.Kriminālprocesuālo piespiedu līdzekļu sistēma.
9.Prokurora uzraudzības jēdziens.
10.Kriminālprocesa vienkāršotu formu izpratne.
11.Tiesvedības īpatnības lietās par nepilngadīgo izdarītajiem NN.
12.Kriminālprocesuālās tiesību normas jēdziens.
13.Noraidījuma jēdziens.
14.Iztiesāšanas jēdziens.
15.Tiesas spriedums krimināllietā.
1.Procesuālo garantiju jēdziens un būtība.
Procesuālās garantijas ir tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi kr.lietās, jeb visa tiesvedības kārtība, kas virzīta uz patiesības noskaidrošanu kr.lietā.
Pastāv dažādas procesuālo garantiju definīcijas. Daži autori (prof. Ā.Meikališa, M.Strogovičs, A.Liede) uzskata, ka procesuālās garantijas var definēt šaurākā un plašākā nozīmē. Šaurākā nozīmē par procesuālajām garantijām tiek uzskatīti personu tiesību un likumisko interešu nodrošināšanas līdzekļi kriminālprocesā. Plašākā nozīmē procesuālās garantijas ir tieši to principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietā. Procesuālās garantijas mēdz saukt arī par jurisdikcijas garantijām. Procesuālās jeb jurisdikcijas garantijas pēc būtības ir iekļautas visās kriminālprocesa stadijās, to institūcijās un svarīgākajās normās, kas izveidotas tā, lai to realizācija sasniegtu tiesvedības mērķu sasniegšanu. Pie jurisdikcijas garantijām var pieskaitīt visas normas, kas reglamentē lietu virzību, nosakot kr.lietas ierosināšanas, pirmstiesas kriminālprocesa, apsūdzētā nodošanas tiesai, iztiesāšanas un sprieduma izpildes procesuālo kārtību.
Procesuālo garantiju klasifikācija: jurisdikcijas garantijas un personu tiesību un likumisko interešu garantijas. Praktiski katru krim.procesuālās likumdošanas institūtu vai normu var uzskatīt kā garantiju, jo visi likumdošanā nostiprinošie noteikumi ir virzīti uz normālas tiesvedības nodrošināšanu. Izmeklēšanā un iztiesāšanā, nolūkā nodrošināt normālu tiesvedības gaitu, jāpiemēro dažādus procesuālos piespiedu līdzekļus, kas skar atsevišķu personu tiesības un intereses. Šīs normas ir pakļautas nosacījumiem, kas garantē personu likumisko interešu aizsardzību likuma robežās. Garantija ir arī kriminālprocesuālajā likumdošanā nostiprinātais procesa virzītāja pienākums katram procesa dalībniekam izskaidrot un nodrošināt tās tiesības, kuras viņa likumisko interešu aizsardzībai likums ir piešķīris.
Procesuālo garantiju nozīme kriminālprocesā: no procesu veicošo amatpersonu iespējamās patvaļas pret procesa dalībniekiem aizsardzības līdzekļi; iespējamo tiesvedības kļūdu ierobežojošie līdzekļi; personu tiesību realizāciju nodrošinošie līdzekļi; procesa normālās norises apdraudējumu nepieļaujošie līdzekļi.
Procesuālo garantiju nozīmīgums slēpjas apstāklī, ka tās reāli nostiprina tiesvedības īstumu un atsakās no deklaratīvas formas un galveno vērību pievērš likumu piešķirto personas tiesību nodrošināšanai kr.procesā. Procesuālās garantijas ir tiesisku līdzekļu sistēma, lai nodrošinātu uzdevumu ātru atrisināšanu kr.procesā un visu lietā iesaistīto personu likumisko interešu aizsardzību. Svarīgas un nepieciešamas ir visu kr.procesā iesaistīto tiesību un likumisko interešu garantijas, neatkarīgi no viņu procesuālā stāvokļa kr.lietā.
2.LR kriminālprocesuālās likumdošanas attīstības galvenie virzieni.
Kriminālprocesa likums ir valsts likumdošanas akts, kurā ir sistemātiski sakārtotas kr.procesa tiesību normas. Tā mērķis ir noskaidrot krimināllietā patiesību, vienlaicīgi nodrošinot likumības ievērošanu. To var sasniegt, risinot kr.procesa uzdevumus un vienlaicīgi īstenojot fizisko un juridisko personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.
Patreiz Latvijā darbojas un ir spēkā Kriminālprocesa likums (KPL), kurš ir spēkā no 2005.gada 1.oktobra. Līdz tam brīdim Latvijā bija spēkā Latvijas PSR kriminālprocesa kodekss, kurš bija spēkā no 1961.g.01.04., bet no 1991.g. 22.08. ar LPSR AP lēmumu tika uzskatīts par Latvijas KPK.
Kopš 1990.gada L KPK bija izdarīti būtiski grozījumi, kuru nepieciešamību un neatliekamību diktēja dzīve, galvenokārt sakarā ar valsts neatkarības atgūšanu, kā arī saistībā ar jaunu likumu pieņemšanu par tiesu varu, par prokuratūru, par policiju. Daudz un dažādi grozījumi izdarīti nolūkā panākt KPK atbilstību ANO „Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijai”, EP „cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai”, jaunajai Satversmes sadaļai par „Cilvēka un pilsoņu tiesībām un piemākumiem”. Tie, galvenokārt, saistīti ar procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, kā arī ar Latvijas iestāšanos ES tika veikti būtiski grozījumi KPK.
1994.gadā tika būtiski mainīts KPK likvidējot izmeklētājus, paplašinot prokurora pilnvaras un policijas darbu pirmstiesas izmeklēšanas jomā.
1997.gadā, izveidojot KPK 9A nodaļu, tika veikti papildinājumi par kriminālprocesā liecinošo personu speciālās procesuālo aizsardzību, tiesiski nostiprinot un legalizējot KPK normās.
1998.gadā parādījās iespēja atbrīvot personu no kriminālatbildības, atsakot ierosināt krimināllietu par maznozīmīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī būtiski reglamentēts tiesnešu darbs izskatot krimināllietas.
Kad 1999.g.1.aprīlī spēkā stājās jaunais KL, tad radās problēmas, jo sākot ar to strādāt, parādījās jaunas nianses, kuras bija nepieciešams novērst.
2001.gadā, risinot problēmu ar apgabaltiesu lielo noslogotību, būtiski tika samazināts to KL pantu skaits, kurus kā pirmās instances tiesa izskata apgabaltiesa.
2002.gadā, vienkāršojot kr.lietu izskatīšanas gaitu, prokuroriem tika dota iespēja izbeigt kr.lietu personu atbrīvojot no kriminālatbildības. Tāpat arī tika vienkāršots tiesas process – dodot iespēju iztiesāt bez pierādījumu pārbaudes. Parādījās arī KPK 12.nodaļa “Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā”, kas ieviesa zināmu skaidrību par kr.procesuāliem jautājumiem, kas risināmi sadarbībā ar ārvalstīm. Gan par personas izdošanu un nodošanu, gan procesa nodošanu un saņemšanu, lietas izskatīšanu kopīgi un palīdzības sniegšanu, un pat soda izciešanu.
Tāpat arī attīstoties tehnikai tika procesuāli nostiprināta dažādu tehnoloģijas sasniegumu izmantošana kr.procesa gaitā, kā arī reglamentēta lietisko pierādījumu glabāšana un izmantošana.
…
