Kriminālprocesa jēdziens
Kriminālprocess ir
a) likumā noteikta izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas (tiesneša) darbība, lai noskaidrotu, brīdinātu, ātri un pilnīgi atklātu noziedzīgus nodarījumus, noskaidrotu vainīgos un nodrošinātu likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, bet neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts, kā arī
b) līdz ar šo darbību izveidojušās tiesiskās attiecības starp iestādēm un personām, kas piedalās procesā;
Attiecības neveidojas patvaļīgi, bet rodas un eksistē saskaņā ar kriminālprocesuālajā likumā noteikto kārtību.
Skaidrojot kriminālprocesa jēdzienu, tiek akcentēti trīs pamatelementi:
a) stingri likumā noteikta valsts iestāžu, to amatpersonu un procesa dalībnieku darbība (noteiktā kārtībā izveidota darbību sistēma);
b) tiesiskās attiecības, kas izveidojas procesuālajā darbībā;
c) obligāta un precīza darbības un uz tās pamata izveidojušos attiecību reglamentācija.
2.
Kriminālprocesa uzdevumi, mērķis
Kriminālprocesa uzdevumi ir
a) noskaidrot, brīdināt, ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus;
b) noskaidrot vainīgos n/n izdarīšanā;
c) nodrošināt likumu pareizu piemērošanu;
Kriminālprocesa mērķi ir:
a) panākt, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta;
b) nodrošināt, lai neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
3.
Kriminālprocesuālās likumdošanas attīstība Latvijā
1.periods – XIII gs. Pastāvēja paražu tiesības, kas ietvēra sociālās un morālās vērtības. Lielākā daļa lietas tika izspriestas ārpustiesas kārtībā.
2.periods – XIII līdz XVII gs – Livonijas periods.
Pastāvēja t.s. akuzācijas process (balstījās uz prasītāja mutvārdu sūdzību tiesai). Privātā akuzācija ir viduslaiku kriminālprocesa pirmais princips (pēc formulas “kur nav sūdzētāja, tur nav tiesneša”). Pastāvēja arī t.s. tiesas divkauja.
3.periods – pēc pievienošanas Krievijai XVIII gs.
Krimināltiesvedība Kurzemē un Vidzemē bija atšķirīga, atkarībā no vēsturiskām īpatnībām. Zviedru ieviestais leuterācijas process (Vidzemē no 1775.gada, Kurzemē – no 1799.gada)(zemes tiesa gan varēja taisīt spriedumu muižnieku krimināllietās, bet spriedums stājās spēkā tikai pēc hoftiesas apstiprinājuma).
Tiesu prakse XVIII gs.nošķīra:
a) valsts ierosināto kriminālizmeklēšanu un iztiesāšanu;
b) privātsūdzību ceļā ierosināto krimināllietu iztiesāšanu.
Vispārējie kriminālprocesa principi Baltijā nostiprinājās tikai Krievijas impērijas laikā XVIII-XIX gs. Vācu muižniekiem bija savs īpašs kriminālprocess.
1864.gadā Krievija izdeva impērijas kriminālprocesa ustavu, ko 1889.gadā pasludināja par spēkā esošu arī Baltijas guberņās (Kriminālprocesa likums).
4.periods – 1920.-1940.gadā Latvijas brīvvalsts laikā.
Tiesu iekārtu noteica vecais Krievijas 1864.gada likums, kuru pārtulkoja un izdeva latviešu valodā 1924.gadā pēc cara likuma 1914.gada izdevuma. Palika grozījumi, ko 1917.gadā bija izdarījusi Krievijas Pagaidu valdība.
5.periods – pēc LR neleģitīmās inkorporācijas PSRS sastāvā.
Sākuma periodā tika piemērots agrākais Kriminālprocesa likums. Tikai viens jauns kriminālprocesuālais likumdošanas akts – “Par lietu izskatīšanu neatliekamības kārtībā”(1940.24.08).
No 1940.25.11 publicēts paziņojums, ka LR teritorijā stājas spēkā KPFSR Kriminālprocesa kodekss. Turpmākā likumdošanas attīstība – saskaņā ar vissavienības procesuālo likumdošanu.
Svarīgs pagrieziena punkts – 1957.11.02, kad PSRS AP pieņēma “Likumu par tiesu iekārtas, kriminālās, civilās un procesuālās likumdošanas nodošanu savienoto republiku kompetencē”. LR sākās darbs KPK projekta sagatavošanā.
1958.25.12 – PSRS AP pieņēma KPK pamatus. LR izstrādāja savu otru variantu, kas tika saskaņots ar krievu KPK pamatiem.
No 1959.gada oktobra pie KPK strādāja Juridiskā komisija, kas KPK projekta trešo variantu iesniedza LPSR 5.sasaukuma AP 5.sesijai, kas to pieņēma 1961.06.01 kā LPSR Kriminālprocesa kodeksu, kas stājās spēkā no 1961.01.04. Vēlāk ar LPSR AP Prezidija dekrētiem tika veikti daudzi labojumi.
6.periods – Latvijas KP likuma attīstība pēc 1990.gada 4.maija.
1990.18.10 izveidota darba komisija LR KPK izstrādei.
1990.23.10 LR AP pieņēma likumu “Par grozījumiem LPSR KPK”
Pēc tam vēl vairāki likumi par grozījumiem tajā. 1991.22.08. LPSR KPK tika pārdēvēts par Latvijas KPK.
1998.13.02 ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa Kriminālproces likumprojekta izstrādei.
…
