LR krimināltiesību izpratne, uzdevumi un avoti. Izpratne- to veido 3 veida definējumi– 1)krimināltiesības ir likumdošanas nozare– tā ir likumdevēja izdota normu sistēma, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumos, kā arī soda veidus un apmērus, kas draud par tiem 2)tiesību zinātnes nozare– tā pēta krimināltiesību iedarbības un piemērošanas pilnveidošanas iespējas 3)krimināltiesības ir publisko tiesību nozare– regulē attiecības starp personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un valsti kompetentu iestāžu personā; krimināltiesībās kā publisko tiesību nozarē notiek regulēšana piedraudot ar sodu vai piemērojot sodu. Uzdevumi– šos uzdevumus nosaka krimināltiesības kā tiesību zinātnes nozare– 1)teorētiska likumu skaidrošana 2)likuma profilaktiskās un audzinošās nozīmes izpēte 3)likuma piemērošanas prakses vispārināšana 4)vēsturisku un citu valstu likumu izpēte. Avoti– LR krimināltiesību galvenais un svarīgākais jeb pamat avots ir KL– tas ir likumdevēja izdots tiesību akts, kura normas nosaka kriminālatbildības pamatu, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un sodus, kas piemērojami par tiem, kā arī reglamentē soda noteikšanas un atbrīvošanas no kriminālatbildības un soda pamatus. Avoti ir arī krimināltiesību principi– tās ir krimināltiesību normās izteiktās vadošas idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskas īpatnības; krimināltiesībās ir šādi principi- likumības, vainīguma, taisnīguma, humānisma, personīgās atbildības, atbildības nenovēršamības, „sodāmi ir tikai likumā paredzētie nodarījumi” Kā avots krimināltiesībās ir jāmin arī starptautiskie līgumi, jo Latvijai tie ir saistoši, kad Saeima pieņem lēmumu par līgumu ratifikāciju- līdz ar to arī LR šo līgumu noteikumi ir saistoši un ir jāpilda jeb jāievēro. Pie kam šobrīd tas ir jo īpaši aktuāli, ko Latvija ir iestājusies ES un tai ir jāņem vērā arī ES normatīvie akti. Vēl kā avotu krimināltiesībās es varētu minēt Satversmi– tas ir LR pamatlikums jeb konstitūcija, kuras normas nedrīkst pārkāpt un ir jāievēro (piemēram, 8.nodaļa par cilvēktiesībām).Un vēl avoti krimināltiesībās ir arī tiesu prakse, kas agrāk bija Augstākās tiesas plēnuma lēmumi, bet tagad ir vienkārši prakses apkopojumi.
2. Starptautisko kriminālt. normu darbības īpatnības LR krimināltiesību sistēmā. Starptautiskajā tiesībās Latvijā pastāv nevis duālisms bet gan monisms– tas nozīmē, ka starptautisko tiesību jeb līgumu normas mēs (Latvija) interpretējam ar nacionālo tiesību aktu starpniecību. Vispār starptautiskajās tiesībās katras valsts krimināltiesības ir šīs valsts iekšējā lieta jeb kompetence. Starptautisko krimināltiesību normas tiek ievestas arī mūsu KL, un tas izpaužas šādi: 1)1948.g 9.dec konvencija „Par genocīda novēršanu un sodu par to” ir 3.pnats, kas atspoguļo to pašu, ko mūsu KL 71.pants– bet mēs tieši nepiemērojam konvenciju, bet ierakstam KL šo pantu par genocīdu. 2)”Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija” ir tieši piemērojams akts mūsu tiesībās– uz šo aktu var atsaukties tiesas, taisot spriedumus. Šim aktam ir 6.protokols, kurš aizliedz nāves sodu. Tas ir vispārējs dokuments, kuram Latvija ir pievienojusies. Latvijas KL ir 1 pants, kas nosaka, ka nāves sods ir piemērojams, bet tikai tad, ja izdarīts kara laikā. 3)”Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija”– tas ir Eiropas Padomes dokuments par kukuļošanu nevis starptautisks akts. Mūsu KL jau sen šāds pants ir paredzēts, bet konvencija dod papildu nosacījumus– nosaka juridiskās personas kriminālatbildību. Latvija šobrīd pie tā strādā ,lai ieviestu juridiskās personas kriminālatbildības institūtu. …
