1.Noziedzīga nodarījuma sastāvs.
1)Noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens.
Noziedzīga nodarījuma jēdziens. Par n.n atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. (KL 6.p.)
Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), ja tam ir šajā likuma paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet, kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.
Par n.n kriminālatbildība iestājas, pastāvot šādiem nosacījumiem:
1)konstatēts kaitīgs nodarījums (nodarījuma formāls sastāvs), bet likuma paredzētos gadījumos iestājušās arī kaitīgas sekas un pastāv cēloņsakarība starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām (nodarījuma materiālais sastāvs).
2)Nodarījuma kaitīgums ir sasniedzis smaguma pakāpi, kas piemīt n.n.;
3)Nodarījums paredzēts KL;
4)Persona vainīga n.n.
Nodarījums ir personas konkrētas uzvedības akts, viņa aktīva prettiesiska rīcība (darbība) vai pasīva prettiesiska uzvedība (bezdarbība), ar ko tiek nodarīts vai varējis tikt nodarīts kaitējums ar krimināllikumu aizsargātām interesēm. Cilvēka domas, pārliecība, uzskati, nodoma atklāšana nevar būt par pamatu kriminālatbildībai, ja vien tas nav izpaudies personas ārējā uzvedībā.
Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir KL vispārīgās un sevišķās daļas normās noteikto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai raksturotu noteikta veida n.n. Tikai tāds personas nodarījums, kas atbilst n.n. sastāvam, iegūst juridiska fakta nozīmi un kļūst par kriminālatbildības pamatu, kad personai valsts vārdā ir uzlikts pienākums izciest sodu par izdarīto n.n., saistot tos ar viņas, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem. Ja personas nodarījumā trūkst kaut vienas no KL paredzētajām pazīmēm, tās nodarījumā nav n.n. sastāva. Šajā gadījumā saskaņā ar KPK 5.p.2.punktu krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz, tāpat kā tiesai jātaisa attaisnojošs spriedums, ja tiesājama nodarījumā nav n.n. sastāva. (KPK 304.p.4.d.)
2)Elementi, pazīmes un to raksturojums.
KL 6.p. nosauktas 3 n.n. pazīmes – prettiesiskums, vainīgums, sodāmība.
Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Ja personas darbība vai bezdarbība tiek novērtēta kā kaitīga, bet KL Sevišķajā daļa nav formulēta un iekļauta ka krimināli sodāma. Pat tad, ja par kaut ko līdzīgu draud kriminālatbildība. Analoģija krimināltiesībās netiek pieļauta.
Par noziedzīgu nav atzīstama darbība vai bezdarbības akts, kam ir KL paredzēta n.n. sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību. Šie apstākļi norādīti KL normās: nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, radot kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšanas attaisnošana.
No kriminālatbildības atbrīvo. Ja labprātīgi atteikusies no n.n. izdarīšanas līdz galam. Ir n.n. sastāva pazīmes, bet ar kurām nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Persona, kura labprātīgi nodevusi bez attiecīgas atļaujas izgatavotu, nēsātu vai glabātu ieroci, munīciju, sprāgstošu vielu vai speciālo līdzekli. Ja persona labprātīgi nodevusi iegādātās, glabātās, pārvadātās vai pārsūtītās narkotiskās vai psihotropās vielas. Kukuļdošanā un ņemšanā, ja labprātīgi paziņo par izdarīto vai kukulis izspiests.
N.n. no citiem pārkāpumiem atšķiras ar lielāku kaitīguma smagumu. Kaitīgums ir n.n. svarīgs kritērijs. Tas izpaužas apstāklī, ka ievērojami apdraud valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku kolektīvu vai atsevišķa indivīda visnozīmīgākās intereses.
Darbība vai bezdarbība ir kaitīga, ja tā radījusi reālu kaitējumu vai varējusi radīt tādu valsts iekārtai, politiskai vai ekonomiskai sistēmai, cilvēkam, viņa tiesībām un brīvībām, dabas videi un citādai tiesiskai kārtībai, piemēram, sabiedriskai kārtībai, vispārējai drošībai u.c.…
