Krimināllikums ir LR Saeimas pieņemts normatīvi tiesisks akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par NN, kādus sodus var piemērot vainīgajām personām. Pieņemts 1998. gada 17.jūnijā, stājies spēkā ar 1999.gada 1.aprīli.
KL normas struktūra:
1. Nesatur daļas un punktus
2. Satur daļas (vairākas–vismaz divas), kurās ir izteikti atšķirīgas juridiskas nozīmes noteikumi
3. Satur punktus, kuros izsaka līdzīgas juridiskas nozīmes noteikumus
4. Satur gan daļas, gan punktus (iespējams dalījums punktos tikai vienā daļā, u.c.)
KL Vispārīgās daļas normas: galvenokārt ir ar pozitīvo (regulatīvo) raksturu, un to piemērošana pati par sevi nav saistīta ar konkrētu NN. Nosacīti pozitīvās normas tiek iedalītas:
• Deklaratīvās normās – nosaka krimināltiesību uzdevumus, principus un citus vispārīgos noteikumus.
• Regulējošās normās – nosaka vispārējos priekšrakstus un jēdzienus.
• Veicinošās jeb stimulējošās normās – vieglāka soda noteikšana nekā likumā, 49.p, 55.p
• Atļaujošās normās – nosaka tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos.
• Normās, kas atbrīvo no kriminālatbildības, soda vai no soda izciešanas – 56,58,59, 61.p
Krimināltiesību normas veido KL Sevišķās daļas normas (panta) sastāvdaļas (elementi):
Dispozīcija ir tā normas (panta) daļa, kas satur tajā paredzētā NN jēdzienu un sastāva pazīmes. Veidi:
• Vienkāršā: tikai nosauc NN, neaprakstot tā pazīmes, KL 154.p, 164.p, 172.p.
• Aprakstošā: ne tikai nosauc NN, bet arī apraksta tā pamatpazīmes, KL 175.p, 176.p.
• Norādes: nosauc NN, neapraksta nodarījuma pazīmes vai dara to daļēji, bet atsaucas uz pazīmēm, kas norādītas KL citā pantā, KL 125.p, 126.p,
• Blanketā: nosauc NN, neapraksta NN pazīmes, bet norāda uz citu normatīvu aktu, kur tās paredzētas, KL 97.p, 98.p, 99.p.
• Paveids jauktā jeb kombinētā dispozīcija: satur blanketas un vēl kādas citas dispozīcijas pazīmes, piem., KL 146, 239, 260.p.…