Krimināltiesības
Krimināltiesības ir normu kopums, kas definē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka noziedzīgu nodarījumu loku un paredz sodu par to īstenošanu.
Krimināltiesības regulē attiecības starp valsti un personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, uzliekot personai pienākumu izciest par izdarīto kriminālsodu. Tā ir publisko tiesību nozare.
Krimināltiesību struktūru veido Vispārīgā un Sevišķā daļa, kuru normas ir cieši savstarpēji saistītas, jo krimināltiesiskās regulēšanas uzdevumu un mērķu sasniegšana iespējama tikai to vienlaicīgas piemērošanas rezultātā.
1. Raksturot smagu miesas bojājumu objektīvo pusi.
Piemēram: nelabojama sejas izķēmošana, kuras rezultātā seja kļūst kropla un atbaidoša
KL 125.panta 1.daļā minētais kaitējums cietušā veselībai objektīvi ir vērtējams kā smags miesas bojājums, ja vien tas ir radies vainīgā prettiesiskas rīcības rezultātā un starp nodarījumu un tā sekām konstatēta cēloņsakarība.
Krimināllikuma 125.pants. Tīšs smags miesas bojājums
(1) Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai vai bijis par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda cita orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, psihiskam vai citādam veselības traucējumam, ja tas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā (smags miesas bojājums), -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
1.1. Nozieguma objektīvās puses vispārīgs raksturojums
Noziegumā var izdalīt divas puses – intelektuālo un gribas pusi. Šo otro cilvēka uzvedības pusi, kas aptver apzinātu prettiesisku darbību vai bezdarbību, nozieguma izdarīšanas veidu, apstākļus, vietu, laiku, nodarīto kaitējumu, pieņemts saukt par nozieguma objektīvo pusi. Ar to saprot personas ārējo uzvedības ārējo izpausmi, kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas apkārtējā sabiedrībā un tās dzīvē. Nav iespējams pareizi izprast nozieguma izdarīšanas mehānismu neņemot vērā to, ka šo noziegumu izdara persona, kurai ir noteikti mērķi un kura darbojas sabiedrībā, starp citām personām. Taču nebūt nav jānorobežojas vienīgi ar psiholoģisko aspektu aizmirstot to, ka tieši objektīvā puse (nozieguma) parādās kā reāls nozieguma subjekta mērķa atspoguļojums un, ka, beigu beigās, tieši nozieguma objektīvajā pusē parādās nozieguma galvenā sociālā īpatnība – tā sabiedriskā bīstamība. Var iebilst vienīgi pret to, ka tā tiek uzsvērta šie te nodarījuma sabiedriskā bīstamība, jo, vai pastāv vēl kāda cita bīstamība. Tāpēc turpmāk manā darbā smags miesas bojājums tiks dēvēts par bīstamu nodarījumu, jo miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums citas personas veselībai un par tādiem atzīst cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiskos vai funkcionālos traucējumus, kas radušies fizisku, ķīmisku u.c. iedarbību rezultātā.
1.2. Nozieguma objektīvo pusi raksturojošās pazīmes: vispārējās un speciālās
…
