1. Krimināltiesību jēdziens, uzdevumi, sistēma
2. Krimināltiesību principi
3. Krimināltiesību funkcijas
4. Krimināllikuma jēdziens
5. 1998 gada krimināllikuma struktūra
6. Krimināllikuma normu iztulkošana
7. Krimināllikuma pantu struktūra
8. Krimināllikuma sevišķās daļas pantu veidi Krimināllikuma sevišķās daļas speciālo normu struktūra
9. Krimināllikuma darbība laikā un telpā
10. Krimināllikuma darbības principi Latvijas Republikas teritorijā un ārpus tās robežām
11. Krimināllikuma darbības teritoriālais princips
12. Krimināllikuma darbības personālais princips
13. Krimināllikuma darbības reālais princips
14. Krimināllikuma darbības universālais princips
15. Krimināllikuma spēks laikā
16. Spēkā esoša Krimināllikuma jēdziens
17. Likuma atpakaļ ejošs spēks Gadījumi, kad likumam nav atpakaļ ejoša spēka
18. Noziedzīga nodarījuma jēdziens un noziedzīgu nodarījumu klasifikācija
19. Noziedzīga nodarījuma sastāvs, tā nozīme Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veidi
20. Noziedzīga nodarījuma sastāva pamatpazīmes
21. Noziedzīga nodarījuma objekts Tiešo objektu veidi
22. Noziedzīga nodarījuma priekšmets
23. Noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmes
24. Nodarījums kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme
25. Sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme
26. Cēloņsakarība ka noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme
27. Noziedzīga nodarījuma subjekts
28. Nepieskaitāmība Ierobežota pieskaitāmība
29. Speciālais noziedzīga nodarījuma subjekts
30. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse
31. Vainas formas Vainas formas raksturojošās pazīmes
32. Neuzmanība, tās veidi
33. Noziedzīgas pašpaļāvības atšķirība no netieša nodoma
34. Nodoms, tā veidi
35. Casus tā atšķirība no noziedzīgās nevērības
36. Kļūda krimināltiesībās
37. Juridiskās kļūdas veidi un nozīme
38. Faktiskās kļūdas veidi
39. Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas stadijas
40. Pabeigts noziedzīgs nodarījums
41. Sagatavošanās noziegumam
42. Nozieguma mēģinājuma pazīmes un veidi
43. Labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
44. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā
45. Dalības (līdzizdarīšanas) pazīmes
46. Dalības (līdzizdarīšanas) formas
47. Organizētas grupas pazīmes
48. Bandas pazīmes
49. Līdzdalības pazīmes
50. Noziedzīga nodarījuma izdarītājs
51. Atbalstītāju veidi
52. Izdarītāja ekscess
53. Atbildība par līdzdalību nepabeigtā noziegumā
54. Līdzdalībnieku labprātīga atteikšanās no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz galam
55. Piesaistība noziedzīgam nodarījumam
56. Atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums
57. Komplicēts atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums
58. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība, tās veidi
59. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības veidi
60. Noziedzīgu nodarījumu kopības veidi
61. Noziedzīgu nodarījumu recidīva veidi
62. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību
63. Nepieciešamā aizstāvēšanās, tās tiesīguma nosacījumi
64. Nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana
65. Šķietamā aizstāvēšanās
66. Galējā nepieciešamība, tās tiesīguma nosacījumi
67. Aizturēšanas, radot personai kaitē]umu, tiesīguma nosacījumi
68. Attaisnojama profesionālā riska pazīmes Riska novērtējums
69. Attaisnojama profesionālā riska norobežošana no galējās nepieciešamības
70. Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana
71. Kriminālatbildības jēdziens
72. Kriminālsoda jēdziens un mērķis
73. 6odu sistēma
74. Ar nāves sodu saistītās problēmas
75. Brīvības atņemšana
76. Arests
77. Piespiedu darbs
78. Naudas sods
79. Mantas konfiskācija
80. Izraidīšana no Latvijas Republikas
81. Tiesību ierobežošana, tās nosacījumi
82. Policijas kontrole, tās aizstāšana ar brīvības atņemšanu
83. Soda noteikšanas vispārīgie principi
84. Atbildību mīkstinošie apstākļi, to piemērošanas nosacījumi
85. Atbildību pastiprinošie apstākļi, to piemērošanas nosacījumi
86. Vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu
87. Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem
88. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem
89. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi
90. Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu
91. Nosacīta notiesāšana Pienākumi, kurus var uzlikt tiesa, notiesājot nosacīti
92. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda
93. Atbrīvošanas no kriminālatbildības veidi
94. Kriminālatbildības noilgums
95. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības sakarā ar nodarītā mazsvarīgumu
96. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu
97. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības sakarā ar būtisku palīdzību cita nozieguma atklāšanā
98. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības krimināllikuma sevišķajā daļā īpaši paredzētos gadījumos
99. Atbrīvošanas no soda vai soda izciešanas veidi
100.Apžēlošana un amnestija
101 .Soda samazināšana izņēmuma gadījumos
102.Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda
103.Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums
104.Sodāmības jēdziens. Sodāmības pirmstermiņa noņemšana
105.Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības
106.Soda piemērošana nepilngadīgajiem
107.Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem
108.Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi
109.Nepieskaitāmas personas nodošana tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieka
kopšanu, gādībā
110.Medicīniska rakstura piespiedu līdzek|u noteikšana personām, kas ir
nepieskaitāmības stāvoklī
111 .Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas izbeigšana vai grozīšana 112.Medicīniska rakstura piespiedu līdzek]u noteikšana personai, kas ir ierobežotas
pieskaitāmības stāvoklī
1.Krimināltiesību jēdziens, uzdevumi, sistēma
Kriminaltiesibas kā likumdošanas nozare - likumdevēja izdota normu sistēma, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījums, kā arī soda veidus un ap mērus, kas draud par tiem.
Kriminaltiesibas kā publisko tiesību nozare - regulē attiecības starp personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un valsti kompetentu iestāžu personā. Regulēšana notiek - piedraudot ar sodu, piemērojot sodu.
Kriminaltiesibas kā tiesību zinātnes nozare - Dēta krimināltiesību iedarbības un piemērošanas pilnveidošanas iespējas.
Kriminaltiesibu Uzdevumi 1 Teorētiska likumu skaidrošana 2. Likuma piemērošanas prakses vispārināšana 3. Likuma profilaktiskās un audzinošās nozīmes izpēte 4. Vēsturisku un citu valstu likumu izpēte u.c.
2.Krimināltiesību principi
Krimināltiesību principi (krimināltiesību normās izteiktās vadošās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības)
Likumības princips - 1. Nacionālo tiesību atbilstība starptautiskajām tiesībām 2. Krimināllikuma atbilstība Satversmei 3. Sodāmi tikai likumā paredzēti nodarījumi (Nullum crimen, nulla poena sine lege) 4. Normu vienota, rakstiska kodifikācija 5. Likums nav piemērojams pēc analoģijas 6. Kriminalizējami tikai bīstami nodarījumi; domas, uzskati nav krimināli sodāmi (Cogitationis poenam nemo patitur) u.c.
Personu vienlīdzības princips - likums visiem viens
Vainīguma princips - nav nozieguma bez vainas (Nullum crimen sine culpa)
Taisnīguma princips - Individualizējot sodu, jāņem vērā konkrēta noziedzīgā nodarījuma apstākļi Nevar divreiz sodīt par vienu noziedzīgu nodarījumu (Non bis in idem)
Humānisma princips 1. Soda minimuma (ekonomijas) princips, 2. Personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda 3. Paredzēti kriminālatbildību izslēdzoši apstākļi 4. Paredzēti ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi u.c.
Personīgas atbildības princips - par izdarīto noziedzīgo nodarījumu soda tikai vainīgās fiziskās personas
Atbildības nenovēršamības princips — katrs un jebkurš atbild par katru un jebkuru noziedzīgu nodarījumu
…
