1.Pasaules tiesību loki, saimes.
Tiesību loki veidojušies reliģiska dzīves veida, pārvaldes režīma un citu faktoru ietekmē. Šādi apstākļi bieži ir radniecīgi valstu grupām, tāpēc veidojas radniecīgas nacionālās tiesību sistēmu kopas. Tās var mainīties vai arī pāriet uz citu loku (var notikt arī vardarbīga iekļaušana citā tiesību lokā – kā LR).
Pēc tiesību speciālistu atzinuma pasaulē pastāv 7 tiesību loki :
kontinentālās Eiropas tiesību loks (romāņu - ģermāņu)
anglo - amerikāņu (anglo-sakšu)
sociālistisko tiesību
islama tiesību
Austrumāzijas
Hinduistisko
Āfrikas tradicionālo tiesību loks
Arī viena tiesību loka ietvaros esošās sistēmas var būt ar tādām atšķirīgām pazīmēm, kas ļauj tās klasificēt kā apakšgrupas jeb grupas (Skandināvijas tiesību grupa kontinetālās Eiropas tiesību loka ietvaros).
Daudzos gadījumos vienā nacionālā sistēmā var būt dažādu tiesību loku elementi. Tās pieņemts saukt par jauktajām tiesību sistēmām (Turcijā – islama+kontinentālās Eiropas, Izraēlā – kontinetālās Eiropas + anglo-amerikāņu).
Pastāv arī iekšēji pretrunīgas nacionālās tiesību sistēmas, kurās ietilpst nesavienojami vai fragmentāri dažādu tiesību loku elementi. Daudzās Āfrikas valstīs viens otram blakus kā nesavienojami elementi darbojas no bijušās koloniālmetropoles Eiropas tiesību loka valsts pārņemtie un tradicionālie Āfrikas vai islama loka elementi. Šodien šādas jauktās nacionālās sistēmas izveidojušās valstīs, kur iepriekš pastāvēja sociālistiskā tiesību sistēma, arī Latvijā. Tādos gadījumos ir problēmas tiesību piemērošanā.
2.Tiesību normas jēdziens, raksturīgākās pazīmes, uzbūve.
Tiesību normas jēdziens
Tiesību norma – abstrakts cilvēka uzvedības modelis, daļēji pamatojas uz praksi, politisko sistēmu, harmonijas apsvērumiem. Tiesību norma ir pārdomu rezultāts, kas daļēji pamatojas uz taisnīguma, morāles, politikas un sistēmas harmonijas apsvērumiem. Tas ir abstrakts uzvedības priekšaksts, kas nav domāts atsevišķiem vienreizējiem gadījumam.1 Tā ir vispārēja rakstura norma, kas regulē sabiedrības attiecības. Abstraktums normās atšķiras (civiltiesībās – abstrakta, finansu tiesībās – konkrēta).
Tiesību normas struktūra
Tiesību normas struktūras elementus dēvē par hipotēzi, dispozīciju un sankciju. Tiesību normas struktūru jāzina, jo tas dod iespēju normu analizēt un to pareizi piemērot.
Normas struktūru veido:
normas sastāvs
normas tiesiskās sekas
Normas sastāvā nosaukti priekšnosacījumi, kuriem ir jāizpildās, lai iestātos tiesiskās sekas. Normas tiesiskās sekas nosaka, kas notiks, ja izpildīsies normas sastāvs.
Visgrūtāk normas struktūru ir atšķirt civiltiesībās, jo tur nav hipotēzes vai sankcijas. Visvieglāk struktūru ir noteikt krimināltiesībās:
dispozīcija – ietver informāciju par to, kādu rīcību, darbību vai bezdarbību prasa no regulējamo attiecību dalībniekiem
hipotēze – kādās situācijās šī tiesību norma realizējama
sankcija – kādas sekas rodas, ja neievēro priekšrakstus
Nav normas, kurā būtu visi šie trīs elementi kopā. Piemēram: Ja personas cieņu uz godu aizskaršas ziņas tie izplatītas presē (normas sastāvs jeb hipotēze), tad šīs ziņas arī presē jāatsauc (dispozīcija jeb normas tiesiskās sekas). …
