Krimināltiesības kā tiesību nozare. Krimināltiesību zinātne.
Krimināltiesību jēdziens un nozīme
Krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.
Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā.
Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināllikumu īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai.
Krimināltiesību teorija ir cieši saistīta ar vispārīgo valsts un tiesību teoriju, tādām krimināltiesiskām zinātnēm kā kriminālprocess, sodu izpildes tiesības, kriminoloģija, kriminālistika.
Krimināltiesību principi un funkcijas
Krimināltiesībām piemīt noteikti principi:
Tā likumības princips nosaka nacionālo normu atbilstību staptautiskajām tiesībām un Satversmei, izslēdz krimināllikuma piemērošanu pēc analoģijas; vainīguma princips deklarē, ka nav noziedzīga nodarījuma bez vainas; saskaņā ar taisnīguma principu paredzēta soda individualizācija; humānisma princips paredz kriminālatbildību izslēdzošus apstākļus un izpaužas iespējā atbrīvot personu no kriminālatbildības un soda utt.
Krimināltiesības veic vairākas funkcijas, un par to galvenajiem iedarbības virzieniem atzīstama aizsargājošā funkcija, kura izpaužas svarīgāko interešu aizsardzībā ar tai piemītošajiem specifiskajiem līdzekļiem; regulējošā funkcija - noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā radušos attiecību regulēšana; preventīvā jeb brīdinošā funkcija - personu atturēšana no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzinošā funkcija -cieņas pret likumu ieaudzināšana.
Krimināltiesību struktūra
Krimināltiesību struktūru veido Vispārīgā un Sevišķā daļa, kuru normas ir cieši savstarpēji saistītas, jo krimināltiesiskās regulēšanas uzdevumu un mērķu sasniegšana iespējama tikai to vienlaicīgas piemērošanas rezultātā.
…
