1. tēma. Krimināltiesību jēdziens un sistēma.
Krimināltiesības- publiskās tiesības.
Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināllikumu īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai.
Krimināltiesību teorija ir cieši saistīta ar vispārīgo valsts un tiesību teoriju, tādām krimināltiesiskām zinātnēm kā kriminālprocess, sodu izpildes tiesības, kriminoloģija, kriminālistika.
Krimināltiesības (criminal law)- valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus.
Krimināltiesību attiecību grupas
1.grupa- sargājošās krimināltiesību attiecības rodas ar kriminālpārkāpuma izdarīšanu- starp personu, kura pārkāpusi un valsti
2.grupa- attiecības, kuras saistītas ar personas atturēšanu no noziedzīgā nodarījuma , piedraudot ar sodu
3. grupa- pilnvaras rodas ar pilsoņu attiecību nodarītu kaitējumu, aizsargājoties no nodarītajiem kaitējumiem
Krimināltiesību principi
- Likumības princips- likuma atbilstība Satversmei, likumi pēc analoģijas; nav nozieguma un nav soda-Nullum crimen, nullum poena sine lege
- Personu vienlīdzības princips
- Taisnīguma princips- paredz soda individualizāciju
- Humānisma princips- soda minimums
- Personas atbildības princips
- Vainīguma princips-nav noziedzīga nodarījuma bez vainas- Nullum crimen sine culpa
- Atbildības nenovēršamības princips
Krimināltiesību sistēma
Vispārējā un sevišķā daļas.
2.temats. Krimināllikums.
Krimināllikums ir LR Saeimas pieņemtais normatīvi tiesiskais akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu, un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām.
Krimināltiesību (krimināllikuma) funkcijas
- aizsargājošā, kura izpaužas svarīgāko interešu aizsardzībai ar tai piemītošajiem specifiskajiem līdzekļiem
- regulējošā- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā radušos attiecību regulēšana
- preventīvā jeb brīdinošā-personu atturēšana no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas
- speciālā prevencija
- vispārīgā prevencija
- audzinošā- cieņas pret likumu ieaudzināšana
Daži krimināllikumi, kas bijuši spēkā Latvijas teritorijā
- 1845-1918= 1845.gada Krievijas Nolikums par krimināliem un pārmācošiem sodiem
- 1918-1933= 1903. gada Krievijas Sodu likumi- oficiāli Latvijā ieviesti ar 1918.gada
6.decembra likumu
- 1933-1940= 1933.gada Sodu likums- stājās spēkā ar 1933.gada 1. jūliju
- 1940-196 = 1926.gada KPFSR Kriminālkodekss Latvijā ieviests 1940.gada 26.novembrī
- 1961-1991= 1961.gada Latvijas PSR Kriminālkodekss, stājas spēkā 1961.gada 1.aprīlī
- 1991-1999= ar 1991.gada 19.augusta lēmumu Latvijas PSR Kriminālkodekss tiek
uzskatīts par Latvijas Kriminālkodeksu
- 1999-mūsdienas= Krimināllikums pieņemts 1998.gada 17.jūnijā, stājas spēkā 1999.gada
1.aprīlī
Krimināllikuma struktūra
Krimināllikumā kodificētās normas sadalītas Vispārīgajā un Sevišķajā daļā ar vienotu nodaļu un pantu numerāciju abām likuma daļām.
…
- Krimināltiesību vispārīgā daļa
- Krimināltiesību vispārīgā daļa
- Krimināltiesību vispārīgā daļa
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Krimināltiesību vispārīgā daļa
Конспект для университета54
-
Krimināltiesību vispārīgā daļa
Конспект для университета12
-
Krimināltiesību vispārīgā daļa
Конспект для университета12
-
Atbildes krimināltiesību vispārīgā daļā
Конспект для университета1
-
Krimināltiesību vispārīgā daļa
Конспект для университета36