Kristietības sākumi un izplatība

Romas imperatore Oktaviāna Augusta (27.g. p.Kr. – 14.g. p.m.ē.) un Tiberija (14.- 37.gads) valdīšanas gados tālu austrumos impērijas provincē Jūdejā risinājās notikumi, kuriem vēlāk bija lemts izšķiroši ietekmēt visas pasaules vēsturi. Jūdaistu kopienas šajā laikā gaidīja atnākam Mesiju jeb Kristu-pestītāju, kurš glābs ebreju ticību un izvedīs tautu no verdzības. 1.gs.ļaudis sāka stāstīt par cilvēku vārdā Jošua jeb Jēzus, kurš slidināja kristietību, darīja brīnumus, gāja bojā un augšāmcēlās. Cilvēku stāsti tika pierakstīti evaņģēlijos un tie veido kristiešu Bībeles Jauno Derību. Kristietība sludināja vispārēju vienlīdzību, nemirstību un mūžīgo dzīvošanu.
Kristiešus viņu reliģijas dēļ vajāja, tos nespēja apturēt jaunās ticības izplatība, bet vēl vairāk stiprināja kristietību. Kristības „uzvaras gājienā” liela nozīme bija kristīgajai baznīcai-kristiešu reliģiskajai organizācijai .…