Sāksim ar to, kā vadības grāmatvedis var palīdzēt rast atbildes uz jautājumiem par kādas konkrētas darbības sekām, piemēram: “Kā peļņu ietekmēs realizācijas cenas samazināšana un pārdoto vienību skaita palielināšana?”, “Kāds tirdzniecības apjoms ir nepieciešams, lai segtu reklāmas kampaņas radītās papildus fiksētās izmaksas?”, “Vai aprēķināt algas pārdevējiem tikai pēc nostrādātā laika principa vai tikai pēc padarītā darba principa, vai kombinējot abus?” Uz šiem un citiem jautājumiem iespējams atbildēt, izmantojot kritiskā punkta analīzi.
2. Kritiskā punkta analīzes mērķis
Kritiskā punkta analīzes mērķis ir:
1)sniegt vadībai informāciju par izmaksu uzvedību, lai vadība varētu plānot uzņēmuma darbību un pieņemt neatliekamus lēmumus;
2)noteikt, kāds pārdošanas apjoms ir nepieciešams pie katras plānotās pārdošanas cenas, lai sasniegtu kritisko punktu; noteiktu budžeta „risku”, aprēķinot kritisko robežu;
3)aprēķināt, kādu iespaidu uz peļņu atstāj izmaiņas mainīgajās izmaksās, rentabilitātes rādītāju, pārdošanas cenu un apjomu, produktu salikumus u.c.
Kritiskā punkta analīzes mērķis ir noteikt, kā mainīsies finansiālais iznākums, konkrētam ražīguma vai produkcijas apjoma līmenim svārstoties. Šāda informācija ir ārkārtīgi svarīga biznesa vadībai, jo produkcijas izlaide jeb apjoms ir viens no nozīmīgākajiem rādītājiem, kas ietekmē kopējos pārdošanas ieņēmumus, kopējās izmaksas un peļņu. Šā iemesla dēļ produkcijas izlaidei tiek pievērsta īpaši liela uzmanība: zināšanas par šo attiecību ļauj vadībai noteikt, piemēram, tādu svarīgu produkcijas izlaides līmeni kā kritisko punktu, kurā nav ne peļņas, ne zaudējumu. Kritiskā punkta analīze balstās uz sakarību starp produkcijas apjomu un pārdošanas ieņēmumiem, izmaksām un peļņu īstermiņa periodā; par īstermiņa periodu parasti tiek uzskatīts vienu gadu ilgs vai īsāks laika periods, kurā firmas produkcijas izlaide tiek ierobežota līdz tai, kādu pieļauj tā brīža ražošanas jauda.…
