Komunikācija kā jēdziens, reāla darbība nemaz nav tik vienkārša un tā pavirši izpildāma. Dažkārt pat krīzes situācijas var rasties no kaut mazākās kļūmes (pat sens teiciens saka – runāšana sudrabs, klusēšana – zelts), neprecīzas informācijas, kas ir kā sakne ātrajai informācijas plūsmas izplatībai. Komunikācijas pētnieki – Vilbūrs un Šramms ir norādījuši, ka komunikācijas procesu sarežģī paši cilvēki: “Komunikācija (cilvēku komunikācija) ir cilvēku darbības veids. Tā nepastāv pati par sevi, tai piemīt tā maģija, kuru tajā ievieš komunikācijā iesaistītie cilvēki. Paziņojumam ir tikai tā jēga, ko tam piešķir cilvēki. Pētīdams komunikācijas problēmas, cilvēks pēta cilvēkus viņu attiecībās citam ar citu un ar viņu grupām, organizācijām un sabiedrību. Pēta arī to, kā viņi tiek ietekmēti, informēti, mācās un tiek mācīti, izklaidējās un tiek izklaidēti – un to, kā viss minētais norisinās ar zīmju palīdzību, kuras eksistē atsevišķi no cilvēkiem. Lai izprastu komunikācijas procesu, jums jāizprot cilvēku attiecības citam ar citu.”
Katrā ziņā runājot par komunikācijas procesu un īpaši pievēršoties krīzes komunikācijai, jāsecina, ka komunikācija ir viena un tā pati, tikai formas ziņā ir atšķirības starp krīzes komunikāciju un ikdienišķo.
Konkrēti pievēršoties krīzes komunikācijas pamatelementiem – varam izdalīt trīs pakāpienus, kā rīkoties, ka organizācijā ir krīzes bažas:
1. Paredzēt krīzes draudus cik vien ātri iespējams;
2. Pārveidot negatīvo ietekmi par kompānijas produktiem vai negatīvo attieksmi pret organizācijas pakalpojumiem;
3. Piedāvāt izstrādātu plānu par organizācijas nākotnes plāniem.
Krīzes komunikāciju pēc iespējas ātrāk paredzēt palīdz nemitīgs informēšanas process, ko varam nosaukt arī par “tīru spēli” – mērķa auditorijas ir informētas par to, kas un kā notiek, netiek slēptas neveiksmes un uzvaras prieki. Lai informēšanas process būtu veiksmīgs, tam ir šādi soļi:
1. Piesaistīt komunikācijas uzmanību;
2. Panākt, lai paziņojums tiktu pieņemts;
3. Nodrošināt, lai saņēmējs izprastu šo paziņojumu tā, kā to vēlas adresants;
4. Panākt, lai paziņojums tiktu saglabāts turpmākai lietošanai.
Svarīgi ir pārliecināšanas procesā pēc iespējas lielāku ziņojuma izpratni, lai tālāk veiksmīgi risinātos nākamais posms – pārmaiņu pieņemšana – piekrišana adresanta vēlmēm vai viedoklim.
…
