Jebkuram subjektam (indivīdam) ir dota nevis pati gudrība, bet gan ceļš uz to. Šis ceļš ir gudrības mīlestība. Gudrības mīlestība liek allaž meklēt nezināmo, neizprasto, un norādīt ceļu uz to spēj tikai domāšana un tad ar valodas kā prizmas palīdzību mēs spējam to izteikt. Filozofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Tāpēc filozofijas priekšmetu nosaka jautājumu loks, par kuriem tā interesējas. Konkrētajā gadījumā krusta filozofija interesējas par tās būtību, domātāju izpratni vēsturiskajā attīstības gaitā, jo būtības tvērums ir ceļš uz izpratni, ceļš uz patiesību. Filozofiskā domāšana dzīvei piešķir plašākas uz dziļākas dimensijas, liek domāt par jābūtību- to, kam jābūt.
Filozofiskā jābūtība atšķirībā no konkrētiem piemēriem (rīt jābūt labam laikam, rīt man jābūt darbā u.c.) nevar notikt vai nenotikt, jo tā raksturo to, bez kā vispār nav iespējams cilvēks kā garīga būtne. Tev ir jābūt tikumīgam, lai varētu ar pilnām tiesībām saukties par cilvēku un lai pastāvētu cilvēciskā pasaule! Tev ir jādomā, lai būtu doma.
Nāves jābūtība ir dzīve! Nāve ir neizbēgams dzīves noslēgums, tāpēc tā ir absolūta, neatņemama jābūtība. Nāve ir viens no galvenajiem filozofijas simboliem gan seno laiku, gan mūsdienu kultūrā. Tieši domājot par nāves simbolu, mēs visprecīzāk varam izjust, kas ir filozofisks pārdzīvojums un saspringts domas stāvoklis (nevis fakta konstatācija).
Filozofija, tāpat kā daudzu citu cilvēka pašizpausmes veidu izpēte saistāma ar kultūru, ar cilvēcisko esamību, ar pašu cilvēka “Es”, kurš atrodas krustcelēs, ko vēsturiski apzīmēja ar krustu. Jau pašu cilvēka eksistenci raksturo virkne pretrunu jeb antinomiju, kuru vidū būtiskākā ir duālisms starp nemirstīgu, nemateriālu dvēseli un mirstīgo ķermeni, ko parasti vēsturiski tika apzīmēts ar dažāda veida krustu. Krusts ir viens no izplātītākajiem un senākajiem simboliem.
Krusts tiek dēvēts par visu zīmju zīmi. To veido divas savstarpēji sakrustotas līnijas, šis krusts no aizvēsturiskiem laikiem ir kalpojis kā reliģijas, sargājošs simbols gandrīz katrā pasaules kultūrā. Skandināvi, piemēram, ar T veida krustu attēloja Tora, viņu pērkona un kara dieva, āmuru; tas simbolizēja pērkonu, zibeni, negaisu un lietu. Krusts bija arī Asīrijas, Persijas un Indijas dievu atribūts. Amerikas indiāņiem šis krusts nozīmēja gan cilvēku, gan četras pasaules puses un četrus vējus. Alķīmiķiem krusts bija četru elementu- gaisa, zemes, uguns un ūdens- simbols. Bija sastopami arī tādi krusta traktējumi kā veselība, auglība, dzīve, nemirstība, debess un zemes, dvēseles un miesas, saules un zvaigžņu savienība. Taču pirmām kārtām tas ir Kristus simbols, viņa ciešanu un slavas, līdz ar to kristietības un baznīcas zīme. Tieši tādā veidā krusts ir guvis tik lielu izplatību un pielietojamību. Lai arī kur kristietība būtu kā reliģija, krusts kļuva ne tikai par neatņemamu baznīcas sastāvdaļu, bet arī bija galvenais simbols mākslā, arhitektūrā un daudzās citās jomās, tai skaitā karogos un heraldikā.
Krusta zīmi sastopam jau daudzus gadu simtus un pat tūkstošus pirms Romas valsts un kristiānisma. Šis attēls redzams uz akmens laikmeta darba rīkiem, traukiem, rotaslietām un pieminekļiem. Tātad krusts radies daudzus gadu tūkstošus pirms bronzas un dzelzs laikmeta, bet nevis Romas impērijas varenības laikā, kad pēc kristīgās baznīcas apgalvojumiem it kā būtu dzīvojis, sludinājis un krustā sists mistiskais Jēzus.
Ikvienā senatnes muzejā atrodam tālās aizvēstures priekšmetus ar krusta zīmi. Šo zīmi redzam uz kapu plāksnēm, kas atrastas Francijā Menas un Luāras departamentos, uz pāļu būvēm Buržē ezera apkārtnē un uz māla traukiem, kas darināti vēl pirms bronzas laikmeta (1.zīm.).
Ķīnā krusta zīmi godināja jau kopš senseniem laikiem. Imperators Fu-Hi, kas valdīja 2953.gadā pirms mūsu ēras, uz mūzikas instrumentiem un maģiskajām tabelēm, kas bija ķīniešu rakstības pirmsākums, bija licis izgravēt krustu. Budistu reliģijā, kas izcēlusies sešus gadsimtus pirms mūsu ēras, to pašu krusta zīmi sastopam uz kulta priekšmetiem un uz vara statujām kopā ar budas attēliem. Šādu statuju kolekciju var apskatīt krievu etnogrāfiskajā muzejā Pēterburgā. Tā pati mistiskā krusta zīme redzama zīmējumā, kas attēlo budistu mūķeni ar lūgšanu krellēm kaklā un svinīgas procesijas karogu rokā. Karoga kāta galā skaidri redzams krusts (3.zīm.). …
