Krustpils pils

Krustpils pils, Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1237. gadā. To cēlis Rīgas virsbīskaps Nikolajs de Magdeburgs, lai pārvaldītu Jersikai atņemto Asotes pils novadu.
Kā radies Krustpils nosaukums? Virs pils ieejas esot bijis iekalts krusts, no tā arī cēlies nosaukums „Krusta zīmes pils”. Cita versija nosaukuma izcelšanos skaidro ar to, ka pils būvēta krustveidā, bet vēl cita, ka pils atradusies ceļu krustpunktā. Dažādi nosaukumu varianti bijuši gadsimtu gaitā: Kreicburg, Kreutzburg, Cruczeborg. Latviešu zemnieki to saukuši vienkārši par Krisburgu.
1585. gada 1. martā Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja privilēģiju, ar kuru Nikolajam Korfam uzdāvināja Krustpils pili. Korfu dzimtas pēcteči Krustpilī dzīvo līdz Pirmajam pasaules karam.
1921. gada novembrī Krustpils muižas centru ar pili un visu ēkas kompleksu nodeva Latvijas Apsardzības ministrijas rīcībā, lai izvietotu te Latgales artilērijas pulku.
1940. gadā pils nonāk okupācijas armijas rīcība.
1993. gadā Krustpils pils nodota Jēkabpils Vēstures muzejam.
1994. gadā pilī uzsākti izpētes un atjaunošanas darbi.…