Apgaismības avoti:
Apgaismības avoti ir cilvēki, kuri sāka domāt paši, nevis tikai klausīja un ticēja baznīcai un tās mācībai, jaunais domāšanas veids, zinātniskie un politiskie atklājumi, filozofija un māksla, kas paplašināja cilvēku redzesloku un zināšanas par pasauli, kā arī iespēja zemāko klašu cilvēkiem uzzināt jaunāko informāciju.Pie lielākajiem apgaismības avotiem var pieskaitīt tādus apgaismotājus, kā Dekartu, Loku, Voltēru, Ruso, Džefersonu un vēl daudz izcilu prātu, kuri savu vārdu vēsturē ir ierakstījuši ar atklājumiem, noliegumiem un viņi ne tikai noliedza, bet arī noliegto pierādīja par kļūdainu
Apgaismība:
Ir jauns filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās XVIII gs. un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas. Par apgaismību dēvē ari Apgaismības laikmetu - filozofiskās domas attīstības posmu Eiropā, kam bija raksturīga ticība cilvēka prāta varenībai, cilvēka prātu aicināja meklēt atbildi uz visiem sabiedrības un pasaules attīstības jautājumiem, kas ietekmēja politiskās, reliģiskās un pedagoģiskās idejas. Apgaismības laikmets iesākās kā cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Interese par laicīgajām vērtībām strauji pieauga XVIII gs. un bija cieši saistīta ar filozofiskām atziņām. Apgaismības laikmetā zinātņu straujā attīstība iet roku rokrokā ar Rietumeiropai raksturīgām izpausmēm, kā antīko mantojumu ,tā arī protestantismu un citām reformācijas izpausmēm. Šī laika domātāji, veidojot savas filozofiskās teorijas, balstījās uz prāta jēdzienu, ar kura palīdzību centās skaidrot pasauli un sabiedrību. Apgaismība ir humānistiskās domas otrā renesanse, kas izriet no itāļu un ziemeļu atdzimšanas, tātad no racionālisma un politiskās filozofijas. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē.…
