Jēdziens kultūra jau vairākus gadus vairs netiek uztverts tikai un vienīgi kā katras tautas un cilvēces garīgās un materiālās attīstības rādītājs, bet arvien ciešāk tas tiek saistīts ar politiku, ekonomiku, tūrismu, ražošanu u.t.t. Kultūrai ir būtiska loma arī socioloģijā. Lai tuvāk aplūkotu kultūras socioloģiju, vispirms aplūkoju katru terminu atsevišķi.
Izcelšu divas savstarpēji saistītas kultūras definīcijas - kultūra ir sabiedrībai piemītošu identitāšu, nozīmju, zināšanu, pārliecību, vērtību, prasību, atmiņu, nodomu, attieksmju un sapratnes rašanās un nodošana tālāk, un kultūra - konkrētas cilvēku kopienas „dzīvesstils”: tradīcijas, pārliecība un paražas, ieradumi, izturēšanās un ģērbšanās veids, virtuve, valoda, daiļrade, zinātne, tehnoloģijas, reliģija un rituāli, uzvedības normas un noteikumi, tradīcijas un pārvalde1.
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrībā notiekošos procesus un parādības ar mērķi noskaidrot un apzināt objektīvos likumus un likumsakarības2.
Saliekot kopā abus jēdzienus, rodas kultūras socioloģijas definīcija. Kultūras socioloģija ir socioloģijas nozare, kas pēta ražošanas sociālos aspektus, kulturālo vērtību izplatīšanu, saglabāšanu un to izmantošanu, t. i. kultūras funkcionēšanas mijiedarbību. Kultūras socioloģijas uzmanības centrā ir kultūras sociālo aspektu funkcionēšana sabiedrībā. …
