Kultūras vēsture

Apsīda- baznīcas noslēguma daļa, pusapļa formā, kur atrodas altāris.
Transepts- šķērsjosla, kas atdala baznīcas daļu no altāra (dievkalpojuma laikā varēja tur atrasties tikai mācītāji).
Joms- baznīcas daļa starp divām kolonnu rindām. Bazilikā bija sānu jomi un centrālais joms.
Nartekss- baznīcas daļa, kurā drīkstēja atrasties vēl neiesvētītie cilvēki.
Ātrijs- neliela ūdens tvertne, kurā pirms ieiešanas dievnamā varēja simboliski attīrīties.
Propoleji- ieejas vārti baznīcā.
Mozaīkas- mākslas darbs, kas veidots no sīkiem krāsainiem stikla gabaliņiem.
Ikonas- svētbildes, kas tika gleznotas ar temperas vai vaska krāsām uz koka pamatnes.
Aklie logi- loga formakas bija aizmūrētas.
Rozete- apaļš dekors virs celtnes galvenās ieejas, atgādināja ziedu.
Timpanons- virs ieejas durvīm rotājoša daļa ar Bībeles sižetiem.
Pils-nocietināta dzīvesvieta, kur briesmu brīdī varēja paslēpties kungs ar pils iemītniekiem.
Kemenātes- telpas ar kamīniem.
Meka- reliģiskais centrs, galvenā musulmaņu svētnīca.
Šariāts- likumu kopums, kas regulē ģērbšanas, ēšanas, svētku tradīcijas, paradumus.
Korāns- musulmaņu svētā grāmata, kurā apkopotas Muhameda reliģiskās atklāsmes.
Minareti- starpveida torņi blakus mošejām vai iekļauti pamatceltnē.
Epigrāfiskie ornamenti- uz sienām rakstīja Korāna tekstu fragmentus.…