Kultūras vēsture

Sv. Ambrozija (Saint Ambrogio) baznīca Milānā, Itālijā, celta 10.-12.gs - viena no izcilākajām romānikas posma sakrālajām ēkām. Baznīcai ir vienkārša, bet neparasta fasāde, kas izskatās kā divstāvu lodžija. To veido trīs platas pusaploces formas arkas. Fasādes sienu starp arkām dala šauras lizēnas un grezno arkatūru joslas. Sekojot agrās kristietības laika tradīcijām, rietumu fasādes priekšā atrodas plašs ātrijs, t.i., ar kolonādi iežogots taisnstūra pagalms. Baznīcas iekštelpas sedz augstas krusta velves, kas nostiprinātas ar nervīrām.

Timpanona cilnis Otēnas Sv. Lācara (Saint Lazare) katedrālē (12.gs.1.p.)- attēlota Pastarās tiesas aina (meistars Žilbērs). Kompozīcijas centrā atrodas milzīga Kristus figūra’kurai pie labās rokas grupējas taisnīgie cilvēki, kas dodas uz paradīzi, bet pie kreisās redzama elle, kur notiek dvēseļu svēršana. Ciļņa figūras ir tikai nedaudz modelētas, to proporcijas izstieptas, kustības trauksmainas. Tēlnieks naivā konkrētībā centies attēlot gan ellē mītošo grēcinieku šausmas un cerības, gan taisnīgo cilvēku prieku dodoties uz paradīzi. Otēnas katedrāles timptona ciļņi ievada pāreju uz dižgotikas formveidi un cilvēka individuālo pārdzīvojumu iekļaušanu kanonizētā tēlniecībā.…