Kompozīcijas īpatnības
Romānā es saskatīju divas ļoti izteiktas īpatnības. Pirmā īpatnība noteikti bija tā, ka katra nodaļa atšķīrās no iepriekšējās. Viena nodaļa stāstīja par Dveinu, un otra par Kilgoru. Un tā uz riņķi. Katrā nodaļā pakāpeniski tika aprakstīti notikuma abu dzīvēs vienmēr atstājot stāstu nepabeigtu, tikai, lai to turpinātu pēc vienas nodaļas. Šī īpatnība mazliet sarežģīja saprast romāna domu.
Otrā īpatnība varētu būt laiku nesaprašana. Kilgors Trauts nedzīvoja Dveina Hūvera laikos. Viņiem pat nebija iespējams satikties. Romāna sākumā tiek skaidri tas pateikts, bet sekojot stāstam līdzi, kļūst arvien grūtāk un grūtāk ticēt, ka tā patiešām ir.
Valoda
Romāna valoda, maigi sakot, bija ļoti pārsteidzoša. Tā noteikti nebija literāra un tajā tika izmantoti ļoti daudz sarunvalodas vārdi. Stāstā bija ļoti daudz anglicismi, bet nu tas ir saprotams, ņemot vērā, ka romānu uzrakstījis amerikāņu rakstnieks, kuram ļoti patīk melnais humors. Dažus no vārdiem, kas tikai iekļauti šajā romānā, skaļi vairāk publikā neizmanto.
Viss romāns pārsvarā bija 3. personā, bet dažās nodaļās pats autors Kurts Vonnegūts bija ierakstījis savas piezīmes, lai radītu priekštatu, ka viņš pats arī ir iesaistīts stāstā.
…