Pēdējie Kurzemes hercogi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Blakus greznajai dzīvei un piļu izbūvei lielus izdevumus prasīja arī jaunu īpašumu iepirkšana aiz Kurzemes robežām. Līdzekļi tika iegūti ieķīlājot desmitiem hercoga muižu, aizņemoties naudu no augļotājiem. Lai izkļūtu no parādiem, Kurzemes hercogs savus nekustamos īpašumus hercogistē centās pēc iespējas dārgāk pārdot Krievijai.
Tikai par aloda muižām kopā ar inventāru Krievija apsolījās samaksāt 2011000 dālderu.
Kurzemes hercoga aloda un lēņa muižas, ja tās nebija dāvinātas muižniekiem, pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai ieskaitīja kroņa muižu skaitā, bet hercoga zemniekus- kroņa zemnieku skaitā. Par Kurzemes kroņa muižu kolektīvo feodālo īpašnieku kļuva feodāli dzimtbūtnieciskā Krievijas valsts.
Vairākas hercoga muižas nonāca privāto muižnieku rokās, dažreiz dāvināmai muižai pievienoja kādu no tuvumā esošajiem kroņa īpašumiem, dažas dāvinātās muižas vēlāk gan pirkšanas, gan rekvizīcijas ceļā atkal nonāca kroņa rokās. Kad katoļu mācītājiem bija noteikta alga, kroņa īpašumiem pievienoja baznīcmuižas.
Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai Kurzemes guberņa kopš 1795.g. 27.novembra bija pakļauta Krievijas likumiem.…