Izstrādājot savu patstāvīgo darbu, apskatīšu trīs gadījumus, kuros pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par notiesātās personas darbību kvalifikāciju un apelācijas instance ir taisījusi jaunu spriedumu, šo kvalifikāciju grozot. Visos trijos gadījumos es piekrītu apelācijas instances tiesas spriedumiem un to motīviem.
Pirmais gadījums, ko apskatīšu, skar kvalifikācijas problēmu tieši par Krimināllikuma 15.p.4.d. un 118.p.2.pkt.., tātad divu personu slepkavības mēģinājums.
Pirmās instances tiesa ir atzinusi L.Viļumu par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma 15.p.4.d. un 118.p..2.pkt..(sk. Pielikumu), bet apelācijas instances tiesa šo spriedumu ir atcēlusi un atzinusi par vainīgu L.Viļumu pēc krimināllikuma 132.p., 125.p.1.d..
Šajā gadījumā, svarīgi bija noskaidrot tiesājamā nodomu pret abām cietušajām personām( noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi). Tas arī bijis par iemeslu tiesas sprieduma atcelšanai un kvalifikācijas grozīšanai.
Tātad redzams, ka pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka L.Viļums savas darbības attiecībā pret vienu cietušo personu ir izdarījis ar tiešu nodomu, bet darbības pret otru cietušo personu, izdarījis ar netiešu nodomu. Savukārt apelācijas instances tiesa ir uzskatījusi, ka slepkavības mēģinājumu nevar izdarīt ar netiešu nodomu.
Es uzskatu, ka slepkavības mēģinājumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, tādēļ pilnīgi piekrītu Augstākās tiesas sprieduma motīviem šajā daļā.
…