Kvalitatīvā pētījuma raksturīgās iezīmes un posmi

Sociologi sistemātiski krāj un analizē pierādījumus, lai izprastu un izskaidrotu sociālo dzīvi, bet kvalitatīvās metodoloģijas pārstāvji iet atšķirīgu ceļu kā kvantitatīvās metodoloģijas pārstāvji.
Lielākā atšķirība ir tā, ka kvalitatīvie dati, drīzāk, tiecas uz vārdiem, izteikumiem un rakstiem, nekā uz skaitļiem. Kvalitatīvās metodoloģijas pārstāvji reti lieto tādas kvantitatīvo pētījumu metodes kā mainīgie lielumi, statistika, skalas, hipotēzes u.tml.
Kvalitatīvās socioloģijas orientācija, tās pieeja sociālajai dzīvei, tās pētījumu objekti un ceļi, datu daudzums bieži dod priekšrocību, salīdzinot ar kvantitatīvo metodoloģiju.
Atšķirībā no kvantitatīvās metodoloģijas neitrālā toņa, kvalitatīvā metodoloģija bieži satur bagātīgus aprakstus, krāsainas detaļas.
Kvalitatīvā socioloģija izmanto vairākas atšķirīgas tehnikas un šīs specifiskās tehnikas ir vairāk piemērotas īpašiem tematiem. Interesanti, ka sievietes zinātnieces biežāk nekā vīrieši sociologi izmanto kvalitatīvās socioloģijas tehnikas.


Kvalitatīvā orientācija.

Ir vairāki ceļi, kuri kvalitatīvajā socioloģijā ir atšķirīgi no kvantitatīvās socioloģijas:
nepozitīva pieeja zinātnei;
lielāka “loģikas praksē” lietošana;
sekošana cikliskākam pētījuma ceļam.


Nepozitīvā perspektīva.

Kvalitatīvie socioloģiskie pētījumi ir plašā zonā no interpretatīvās pieejas un kritiskas pieejas līdz sociālai zinātnei. Šīs abas pieejas nozīmīgi atšķiras viena no otras, bet abas ir alternatīva pozitīvismam, kas ir kvantitatīvās socioloģijas pamatā. Kvantitatīvie pētījumi ir pretēji lielākai daļai interpretatīvās socioloģijas pieeju un mērķu.
Atšķirībā no interpretatīvās socioloģijas, kritiskās pieejas pārstāvji palaikam izmanto kvantitatīvās tehnikas.…