Neiroloģijas kongress
Starptautiskajā neiroloģijas kongresā 1935. gadā Londonā valda saspringta gaisotne. Vienā zālē zinātnieki no visas pasaules klausās lekciju par smadzeņu pieres daivām. Dienas kulminācijas brīdis iestājas, kad divi amerikāņu zinātnieki demonstrē filmu par kādu šimpanžu pāri. Sākumā viena šimpanze ir nikna un nevaldāma, taču, kad divi amerikāņu zinātnieki pārgriež nervus starp pērtiķa smadzeņu pieres daivu un citām smadzeņu daļām, tā tūliņ kļūst mierīga un pakļāvīga.
Dienas noslēgumā diskusiju laikā pieceļas portugāļu ārsts Egašs Munišs un uzdod jautājumu, par kuru daudzi prātojuši, bet kuru neviens nav uzdrošinājies pateikt skaļi: „Vai arī cilvēku ciešanas nevar mazināt ķirurģiskā ceļā, kā mēs to tikko redzējām notiekam ar šimpanzēm?”
Daļai kongresa dalībnieku šis jautājums šķiet šokējošs, taču Egašs Munišs ir cienījams smadzeņu pētnieks, kurš divas reizes ir bijis nominēts Nobela prēmijai medicīnā, taču nav to saņēmis. Šodien kongresā viņam ir radusies kāda ideja.
Steidz nosūtīt ziņojumu
Slimības dēļ Egašs Munišs pats nevarēja operēt, taču, atgriezies Lisabonā, pēc pāris mēnešiem viņš pierunā kādu neiroķirurgu operācijā iznīcināt daļu pieres daivas audu divdesmit psihiatrijas pacientiem, no kuriem lielākajai daļai ir depresija. Četrpadsmit pacientu stāvoklis uzlabojas, taču sešiem tas paliek nemainīgas. Munišs uzraksta ziņojumu un nosūta to zinātniskajiem žurnāliem sešās valstīs. Viņam jāpasteidzas, iekams citi nav nonākuši pie šādas pašas idejas.
Egaša Muniša raksts izraisa milzīgu sensāciju. Visbiežāk pret pavisam jaunu un nepazīstamu tehniku izmantošanu ārsti ir diezgan
…
