Laika motīvs F.Bārdas dzejā

Laiks ir kaut kas tāds, ko cilvēks nespēj nedz ietekmēt, nedz mainīt. Lai ko tu arī nedarītu, laiks plūdīs neatkarīgi no tevis. Līdz ar to cilvēki īstenībā nemaz nezina, kas ir laiks. Parasti laiks cilvēku apziņā sastās ar kaut ko plašu, netveramu, kam nav ne sākuma, ne gala. Ir gadalaiks, ir pulksteņa laiks, dienas, nedēļas, gadi, laika periodi no viena notikuma līdz otram un ir vēl daudz dažādu veidu, kā uztvert šo jēdzienu.
Gadalaiki ir ¼ gada ilgi laika periodi: pavasaris, vasara, rudens un ziema. F.Bārdas dzejā sastopami tikai trīs gadalaiki: pavasaris, vasara un rudens. Visvairāk dzejnieks izmanto tieši pavasari. Viņš ir pavasara dzejnieks, kad dabas atmoda modina cilvēkā gaišu prieku, un viss ir brīnumu un noslēpumu pilns.
“ Un nemanot Sarķīte aizsapņo
tālajās, siltajās pavasardienās.”
(“Sarķītes pavasars”)…