Izmantotie jēdzieni: jaunlatvieši, Baltijas vācu dziedāšanas un mūzikas biedrības, Vecpiebalgas Dziedāšanas biedrība, Vietalvas Dziedāšanas biedrība, dziesmu svētki, Vidzemes skolotāju seminārs, Irlavas skolotāju seminārs, krievu kultūras biedrības: "Bajan", "Lado", dziedāšanas biedrības, labdarības biedrības, Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem, Latviska sievišķu biedrība priekš trūkumu ciezdamiem, Latviešu biedrības nams.
LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKU SĀKOTNE
Latviešu dziesmu svētku tradīcija cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību 19.gs.2.pusē. Dziesmu svētku rīkošanu rosināja Baltijas vācu dziedāšanas un mūzikas biedrību dibināšana. 1869.gadā tika nodibināta Vecpiebalgas Dziedāšanas biedrība, kur aktīvi darbojās A. Kronvalds, J. Pilsātnieks, brāļi Kaudzītes. 1870.gadā izveidoja Vietalvas Dziedāšanas biedrību. Biedrības uzturēja ciešus kontaktus ar Rīgu.
Pirmo vispārējo dziesmu svētku sagatavošanas darbos nozīmīga loma bija dziedāšanas svētkiem Vidzemē un Kurzemē.
Dziesmu svētki atspoguļo noteiktu tautas mūzikas kultūras attīstības posmu, kā arī kora dziedāšanas māksliniecisko līmeni un īpatsvaru.
„Atšķirībā no kādreiz paustā šauri nacionālistiskā viedokļa, ka latviešu zemnieku kultūra un vācu pilsētnieku kultūra attīstījās kā divas neatkarīgas straumes un lielā mērā palika viena otrai svešas, šodien Latvijā tiek atzīta šo kultūru mijiedarbība. Tā latviešu tautai ļoti raksturīgā koru kultūras un dziesmu tradīcija (..), kam visā latviešu nācijas pastāvēšanas gaitā bija izcila vienojoša loma, lielā mērā sakņojas vācu ietekmēs, īpaši vācu dibināto tautskolotāju semināru ietekmē.(piemēram, J.Cimzes seminārs).”
1836.g. Rīgā tika sarīkoti pirmie vācu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki, 1857. — 1. Baltijas vīru koru dziedāšanas svētki Rēvelē (tag. Tallinā), 1861 — 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgā. Latv.dziesmu svētku kustību aizsāka apvienoto koru koncerti Kroņa Vircavas (tag. Vircavas pag.) "Vilkpēdās" un dziesmu svētki Dikļos (1864). Līdzīgi vietēji dziesmu svētki tika organizēti Valkā (1868), Cēsīs un Dobelē (1870). Diriģentu sagatavošanā liela nozīme bija Vidzemes skolotāju semināram. Latvijā dziesmu svētki ir kļuvuši par visspilgtāko latv. tautas kultūras un nacionālās identitātes apliecinājumu.
Rīgas Latviešu biedrība 1873.gada 26.-29.jūnijā sarīkoja Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Pēc Latvijas enciklopēdijā atrodamajiem datiem, šajos svētkos piedalījās 45 kori (1003 dziedātāji, no tiem 791 vīr.,212 siev.) un Jāņa Bētiņa vadītais Irlavas skolotāju semināra orķestris (30 mūziķi). Dziesmu svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.…
