Latviešu Dziesmu svētku sākotne, teātris. 1860.-1890.gadi

Otrie Vispārējie latviešu dziedāšanas svētki norisinās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Krišjāņa Kalniņa vadībā, 1880. gada 17. līdz 20. jūnijam. Taču šajos dziesmu svētkos dalībnieku skaits ir ievērojami palielinājies (1653), kas ļauj secināt, ka šī jaunā tradīcija latviešiem visnotaļ ir iepatikusies. Arī virsdiriģenti ir jau iepriekš minētie- Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Pirmo reizi atskan doma par tautas tērpa nozīmi svētkos. Tirzas kora dalībnieki visi bija ģērbušies tautas tērpos. Šis paraugs izraisīja lielu interesi, un ideja, ka tautas tērps varētu būt koristu tērps, nodarbina daudzu nākošo Dziesmu svētku organizētāju prātus. Salīdzinot ar I dziesmu svētkiem, mazliet kuplāks bija kļuvis latviešu autoru skaits. Līdzās brāļiem Cimzēm un Baumaņu Kārlim stājās divi jauni mūziķi — Jurjānu Andrejs (1856–1922) un Oskars Šepskis (1850–1914).
Trešie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki atkārtoti notiek Rīgā no 1888. gada 18. līdz 21. jūnijam. Arī šos rīko Rīgas Latviešu biedrība, taču tagad rīcības komiteju vada RLB priekšsēdētājs Frīdrihs Grosvalds. Ir nomainījies arī virsdiriģentu sastāvs. Šis darbs uzticēts Jurjāņu Andrejam un Vīgneru Ernestam, kā arī Indriķim Zīlem, kā goda viesis pieaicināts Jānis Bētiņš. Pirmo reizi līdzās tradicionālajiem sarīkojumiem, plaši izskan arī instrumentālās mūzikas koncerts. Arī dalībnieku skaits ir dubultojies un sasniedzis lielu skaitu- 2618. Trešie Dziesmu svētki vainago tautas atmodas un kopīgu mērķu raisītas vienprātības kāpinājuma laiku. Tie apliecina latviešu profesionālās mūzikas strauju izaugsmi: Pirmo reizi programmās iespējams ietvert tik daudzus latviešu autoru skaņdarbus (no 33 kora darbiem 22 ir latviešu skaņražu kompozīcijas). Tie paceļ slavas zemītā Jurjānu Andreju un Vīgneru Ernestu. Trešo dziesmu svētku jaunievedums – komponistu sacensību par labāko dziesmu, metodisku rakstu un brošūru izdošanu, simfoniskās mūzikas koncerta rīkošanu – pārtver un turpina nākošo svētku organizētāji.
Savukārt Ceturtie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notiek Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Tos rīko Jelgavas Latviešu biedrība, kuras priekšsēdētājs ir advokāts Jānis Čakste. Koru virsdiriģenti: Jurjānu …