1. Vientulība
„Cilvēki ir sveši viens otram, kad viņi smejas;
Tur kāds raud-nāc, es tevi pazīstu, mans brāli!”
„Meklējot pārvarēt vientulību, mēs nodarām aizvien vienu kļūdu: mēs nenododamies skaidri lietai. Mums vienmēr blakus nolūks: lai saprot mūs, lai mierināt mūs.Bet mērķis ir taču: pārvarēt vientulību, atrast ceļus uz citu dvēseli.”
Cilvēki vienmēr vēlas, lai kāds viņus mierinātu. Viņi nav gana stipri, lai paši pārvarētu savu vientulību. Meklējot palīdzību pie citiem, cilvēks aizmirst, ar ko pašam jātiek galā.
Autors apgalvo, ka cilvēka dvēsele ir vientuļa. Savas ciešanas tā nespēj izteikt citiem.
Savās bēdās cilvēki nav vientuļi un sveši. Nelaime tiešām vieno cilvēkus. Cilvēki viens otru sāpēs saprot. Tieši tādēļ sāpēs cilvēki nekad nav vieni.
2. 3. Nāve un nemirstība
„Pēc būtības dzīve un nāve ir vienādas. Dzīve ir miršana ik brīdi ilgus laikus: mēs to saucam pareizi par pārvēršanos.
Nāve ir miršana piepeši un vienu reizi: mēs to saucam nepareizi par iznīkšanu. Nekas neiznīkst. Nav ko baidīties.”
…