Izvēlējos savam darbam vairākas grāmatas, kurās attēlotas bērnu dzīve autoru atmiņās. Kā pirmo varu minēt Jāņa Poruka „Kauja pie Knipskas”. Patiesībā šajā grāmatā ir tēlots tikai īss laika periods, bet tajā risinās ļoti dramatiski notikumi. Grāmatā kā pretstati ir tēloti divi zēni – Cibiņš un Buņģis. Buņģis ir izlaists, nekaunīgs, bagāts zēns, kurš pat savu māti dažādi pazemo, lai tikai panāktu savu vēlmju piepildījumu. Cibiņš turpretim ir tēlots kā ļoti nabadzīgs, bet centīgs un apzinīgs puisis, kuram tomēr grāmatas beigās lemts iet bojā, jo viņš nesaprot, kā cīnīties pret lielo ļaunumu un negodīgumu, un arī savas nabadzības dēļ.
1.Bērna pārdzīvojumi:
Grāmatā attēloti vairāk ir tieši Cibiņa negatīvie pārdzīvojumi. Vienīgais, kas izraisa viņā pozitīvas domas ir domas par māti. Bet atkal saistībā ar šo, viņš mokās sirdsapziņas pārdzīvojumos, ka mātei būs bēdas par to, kas noticis ar viņu, ka viņš nosaukts par zagli, ka saplēsti viņa svārki. Cibiņš ļoti pārdzīvo, ka skolotājs nosauc viņu par palaidni, kaut gan patiesībā vainīgs ir Buņģis. Tāpat zēns ļoti pārdzīvo, ka viņam ir jāstaigā „vecos kankarīšos, salāpītās biksēs un vecās, nošķiebtās pastalās...” Mācībās gan Cibiņš ir ļoti centīgs un viņam tās arī padodas, bet tas nespēj nolīdzināt nabadzības uzlikto slogu. Jo nepārtraukti Buņģis un viņa līdzskrējēji puisēnu visādi pazemo un izsmej.
2.Kas veido bērna emocionālo pasauli:
Visi mani iepriekš pieminētie apstākļi arī ir tie, kas veido Cibiņa emocionālo pasauli. Bērns vienkārši neredz ceļu, ka izrauties no savām nelaimēm. Viņš savā būtībā ir ļoti labsirdīgs, zinātkārs zēns, bet lielā nabadzība neļauj viņam īstenot pat kaut cik normālus dzīves apstākļus. Nepārtraukti ciešamie pazemojumi un izsmiekls no Buņģa un viņam līdzīgajiem ir Cibiņa emocionālo stāvokli padarījuši ļoti viegli ievainojumu. Zēns gan mēģina sacelties pret to visu( tas attēlots sniega kaujas laikā), bet viņa spēki ir par vājiem. Mūžīgais izsalkums un nespēks nomāc viņa gribu pretoties un dzen izmisumā. Kad Cibiņš ir pieķerts pie Buņģa lādes un nosaukts par zagli, viņš pārdzīvo ļoti lielu kaunu. Tieši tas viņam liek bēgt no skolas pat īsti nezinot, uz kurieni.
3.Vide, kurā dzīvo bērns.
Grāmatā galvenokārt ir pieminēta tieši skolas vide, tikai it kā garāmejot pieminot apstākļus ģimenē. Un šajā vidē Cibiņš patiesībā jūtas ļoti slikti, jo nepārtraukti kāds par viņu smejas. Ir jau, protams, arī tādi skolasbiedri, kas ir viņa pusē, bet arī tiem ir bail no Buņģa.…
