Latviešu nacionālā opera

Par lat­vie­šu oper­te­āt­ra priekš­vēs­tu­ri uz­lū­ko­ja­mi ope­ru in­sce­nē­ju­mi Rī­gas Lat­vie­šu te­āt­rī. Nā­ka­mā pa­kā­pe – 1912./1913. ga­da se­zo­nā no­di­bi­nā­tā Pā­ve­la Jur­jā­na Lat­vie­šu ope­ra. Tā iz­auga no ķei­za­ris­kās mū­zi­kas bied­rī­bas Rī­gas mū­zi­kas sko­las, ku­rā Pā­vels Jur­jāns mā­cī­ja dzie­dā­ša­nu. 1912. ga­da bei­gās viņš ar sa­viem audzēk­ņiem sa­rī­ko­ja at­klā­tu P. Čai­kov­ska ope­ras “Jev­ge­ņijs Oņe­gins” iz­rā­di. Di­vu ga­du lai­kā ta­pa 12 ie­stu­dē­ju­mi, kas gu­va klau­sī­tā­ju at­sau­cī­bu, jo iz­rā­dēs bi­ja jū­ta­ma ta­lan­ta un māk­slas en­tu­zi­as­ma gars. Ie­di­bi­nā­jās krie­vu un Rie­tum­ei­ro­pas kom­po­nis­tu kla­si­kas tra­dī­ci­ja ar tā­diem ie­stu­dē­ju­miem kā P. Čai­kov­ska “Pī­ķa dā­ma”, Ž. Bi­zē “Kar­me­na”, Dž. Ver­di “Tra­vi­ata”, u.c. Pirm­ā pa­sau­les ka­ra lai­kā te­āt­ris dar­bī­bu pār­trau­ca un lie­lā­kā da­ļa māk­sli­nie­ku eva­ku­ējās uz Krie­vi­ju. 1918. ga­dā tru­pa ti­ka at­jau­no­ta. Grū­tāk bi­ja at­rast re­ži­so­ru. Pēc Jē­ka­ba Du­bu­ra nā­ves 1916. ga­dā Lat­vie­šu ope­ra bi­ja zau­dē­ju­si sa­vu paš­aiz­lie­dzī­go en­tu­zi­as­mu. Vi­ņa vie­tā ti­ka uz­aici­nāts bi­ju­šais Pet­ro­gra­das Tau­tas na­ma ope­ras re­ži­sors Dmit­rijs Ar­be­ņins. Ti­ka no­or­ga­ni­zēts ko­ris un or­ķes­tris, ku­ru pa­mat­sas­tā­vā ie­til­pa T. Rei­te­ra va­dī­tā 6. Lat­vie­šu strēl­nie­ku pul­ka or­ķes­tra da­līb­nie­ki un arī vai­rā­ki Pet­ro­gra­das te­āt­ra mū­zi­ķi. 1918.ga­da 18. augus­tā at­grie­zu­sies Rī­gā, tru­pa at­sā­ka dar­bu ar no­sau­ku­mu Lat­vju ope­ra. Lat­vju ope­ras pirm­ā iz­rā­de “Skre­jo­šais ho­lan­die­tis” Pir­ma­jā pil­sē­tas te­āt­rī no­ti­ka 1919. ga­da 23. jan­vā­rī.
Ļo­ti no­zī­mī­gi bi­ja sim­fo­nis­kie kon­cer­ti. Pa­vi­sam 1919. ga­dā no­ti­ka as­to­ņi kon­cer­ti T. Rei­te­ra va­dī­bā , ku­ros pie­da­lī­jās va­do­šie te­āt­ra so­lis­ti.…