Doku Atis
Mans dzīves rīts
Zēna raksturojums.
Zēns ar dzīvu un krāsainu iztēli. Pamana katru sīkāko niansi pieaugušo darbībā. Mazais novērotājs. Zēns Rīgu iztēlojās kā lielu māju, kurā viņa tēvs ir kungs. Tēvs no Rīgas visiem kaut ko atved. Zēns domā, ka visiem ir sava Rīga, pat kukaiņiem, tikai kukaiņiem un mušām tā varētu būt piena bļodiņa. Mēmajam Andrievam Rīga ir viņu māja, uz kuru Andrievs labprāt nāk. Mazais zēns ir fantazētājs. Mazs būdams, viņš sevi uzskatīja par saimnieku, kaut gan nebūt nebija no tiem pārtikušajiem ļaudīm. Zēnā mājoja arī līdzjūtība, it īpaši pret mēmo Andrievu. Zēns tā bija pieradis pie pieaugušo sabiedrības, uzdzīves, runām un izdarībām, ka labprātāk arī sēdēja istabā un vēroja pieaugušos, nekā skrēja ārā ar bērniem.
Zēna vajadzības un kā tās tiek apmierinātas.
Zēns grib būt ievērots. Vēlas iemācīties lasīt, bet tik to vien zina kā to vienu rindiņu no galvas, ko vecmāmiņa reiz bija ierādījusi „Tā svēta bērnu mācība” .
Pēc darba izvērtēšanas šķiet, ka zēnam netiek pievērta pietiekami daudz uzmanības. Zēns atceras to, ka mājās bieži nāca viesi, dzēra, lasīja un priecājās, bet par mazo puisēnu tā īsti nemaz nerūpējās. Arī vecmāte īsti labs dzīves piemērs vis nebija, jo viņa mīlēja iedzert un vairākām dienām pazust. Pirms tam solījusi zēnam ko atvest, bet savu solījumu tā arī nepildīja. Viņš gaidīja vecmāti pārnākam ar solīto dāvanu, jau izdomājis kā to liks lietā, bet bija kārtējā vilšanās, jo vecmāte, izdomādama visādas atrunas, teica, ka neesot kāroto mantu dabūjusi. Zēnam sāpēja sirds, taču ļaunu prātu uz vecmāti viņš neturēja. Netiek apmierinātas zēna vajadzības. Netiek izskaidroti bērnam nezināmie vārdi, lietas un vietas. Manuprāt, zēns dzīvo fantāziju pasaulē. Zēnam nav stāstīs un paskaidrots, kas ir kas. Par zēna bailēm no zīmējuma uz kalendāra un grāmatā, pārējie tikai pasmējās, kaut gan būtu nepieciešams paskaidrot, ka nav ko bīties un nerādīt šo attēlu. Zēna bērnības stāsta ne reizi netika rakstīts par to, ka būtu apmīļots, bet tas ir pats galvenais, ko vēlas un kas vajadzīgs katram bērnam. Ļoti maz atmiņas par vecākiem.
Vide, kurā zēns dzīvo.
Zēna ģimene dzīvo mājā, bet krustvecāki dzīvo blakus rijā. Zēnam ļoti patika svētdienas, kad varēja ieskatīties lielajā lādē, uz kuras vāka bija bildes. Pēc stāsta varēja noprast, ka zēns nekur tālāk par savu sētu un baznīcu nav bijis. Daudzas situācijas ir tādas, kurās zēnam nebūtu jāpiedalās un nebūtu jāredz. Arī par tiem trim mirušajiem putniņiem, kurus vectēvs iedeva zēnam, lai atdod kaķim. Zēnam tas bija liels pārdzīvojums. Kā arī uzskatu, ka pieaugušo sarunās un uzdzīvē bērnam nebūtu jāpiedalās.
…
