Modernos standartus nevar nodrošināt vecmodīgais darbs mācīšanas metodikā.
Pajautājot, kas ir mācību mērķi, vieni atbildēs, ka palīdzēt skolēnam kļūt par personību, kas apzinās savu vienreizīgumu, ir atbildīga un brīva būtne, citi apmierināsies ar reizrēķina vai komatu lietošanas iemācīšanu. Blūms ar savas taksonomijas palīdzību mēģināja atrast zeltas vidusceļu starp šiem bezgala plašajiem, abstraktajiem un ļoti šaurajiem skolotāja darbības virzītājiem.
Izziņas jeb kognitīvā joma ietver mācību satura apguvi sešos domāšanas līmeņos, sākot no vienkāršajiem, piemēram, konkrētu faktu atcerēšanos, un beidzot ar sarežģītākajiem– analizēšanu, sintezēšanu un novērtēšanu. Izziņas procesi īstenojas pilnībā tikai tad, ja ir aptverti visi seši domāšanas līmeņi, jo katrs no tiem dod būtisku konkrētas tēmas, problēmas, jautājuma izpētē.
1.līmenis. Esošās zināšanas un priekšstati.
Šajā līmenī noskaidroju skolēnu esošās zināšanas un priekšstatus. Tie atsauc atmiņā viņiem jau zināmos faktus, terminus, priekšstatus, arī attieksmi (kāds, izdzirdot jēdzienu «divdabja teiciens», skaļi nopūšas «atkal tas divdabja teiciens– mums jau to 8. klasē lika zubrīties». Šajā līmenī pārrunu ceļā skolēniem lieku atcerēties galvenos pamatjēdzienus, atbildes, definīcijas, likumus.
Šāda «portfeļa» metode īpaši noderīga tiem skolēniem, kuri ātri krīt panikā, ieslīgst bezpalīdzības muklājā– «es nekā nesaprotu, nesapratīšu arī turpmāk». Skolēni žēlojas, ka pierakstījuši veselu kladi, bet neko nesajēdz. Katra jaunas, atsevišķas burtnīcas iekārtošana katru reizi ir jauna cerība, sasparošanās, apņemšanās: «ja nesapratu par palīgteikumiem, varbūt sapratīšu par divdabja teicienu». Divdabja teiciena «portfelīši» ļauj skolēniem veidot visaptverošu ainu par divdabja teicienu un viņu augstākajiem sasniegumiem mācību darbā. Maniem skolēniem tematiskie «portfelīši» ir par katru svarīgu tēmu. Tie dod iespēju parādīt savus noteiktā laikā veiktos darbus un tādējādi atklāt, kurā tematiskajā portfelī ir bijis vislielākais progress virzībā uz konkrētajiem mācību mērķiem, kādas bija skolēna sākotnējās idejas, pirmie uzmetumi, pirmās atsauksmes, pārstrādātie uzmetumi, galīgie darbi, grupasbiedru un skolotāju atsauksmes, kā arī ieteikumi turpmākajam darbam. Divdabja teiciena «portfelīšus» var izmantot, lai labāk izprastu, kā skolēni domā, spriež, organizē, pēta un iepazīstina citus ar savu darbu. Ar «portfeļu» palīdzību ir vieglāk apkopot un parādīt daudz un dažādu darbu rezultātā, ko nevar parādīt tikai ar zīmuli un papīru vien. Labāk pamanāmas arī tādas lietas, kā skolēna neatlaidība, lepnums, pārliecība, uzcītība.…
