1704. g. krievu karaspēks ieņēma Tērbatu un nedaudz vēlāk – Narvas cietoksni. 1705. g. krievu karaspēks jau devās uz Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu. Pēc zviedru ģenerāļa Lēvenhaupta uzvaras pār Šeremeteva vienībām pie Mūŗmuižas krievu karaspēks uz laiku no Kurzemes atkāpās. Oficiāli Pēteris I apsolīja Livoniju atdot Polijai, bet Augusta II neveiksmes tuvināja Polijas krahu. Pēteris I izmantoja vācu muižniecības opozīciju zviedriem, kuru vadīja Vidzemes muižnieks Johans Reinholds Patkuls, lai ar tās palīdzību sekmētu Baltijas provinču pievienošanu Krievijai. Kārļa XII armija, vajājot Augusta II sakšu karapulkus, ieņēma Varšavu un sekoja tiem uz Saksiju. Augusts II bija spiests kapitulēt. Vienīgi Krievija palika nesakauta. Pēc Augsta II sakāves Kārlis XII nedevās uz Baltijas provincēm, bet ar karaspēku virzījās caur Lietuvas teritoriju uz Ukrainu, kur kazaku hetmanis Mazepa bija pārgājis zviedru pusē un solīja tiem atbalstu. Tomēr Mazepu kazaku vairākums neatbalstīja. Bargā ziemā, zaudējusi lielu daļu sava personālsastāva, zviedru armija nonāca pie Poltavas, kur 1709. g. Kārlis XII cieta smagu sakāvi un, pazaudējis armiju, aizbēga pie Turcijas sultāna Ahmeda III 1709. g. krievu karaspēks aplenca Rīgu un 1710. g. pēc astoņu mēnešu ilga aplenkuma ieņēma to. Līdz 1721. g. miera līgumam Vidzemi kontrolēja krievu karaspēks, bet ar Nīstades miera līgumu tā tika oficiāli inkorporēta Krievijas sastāvā. Zviedrija turpināja cīnīties vēl ilgus gadus, pēc Kārļa XII nāves ( viņš mira kaujā Norvēģijā 1718. g. ) bija spiests sākt sarunas ar visiem koalīcijas dalībniekiem un slēgt miera līgumus. Kara rezultātā Zviedrija beidza pārstāvēt kā lielvalsts. Lai mazinātu Krievijas ietekmi Baltijas jūrā, Anglija, kas sākotnēji atradās karastāvoklī ar Zviedriju, nostājās sakautās Zviedrijas pusē un ieveda Baltijas jūrā savu floti. Tā gan bija tikai spēka demonstrācija.
Kara laikā Vidzeme tika drausmīgi izpostīta, zemē izplatījās mēra epidēmija. Tā bija pēdējā lielā mērā epidēmija Eiropā. Vidzemē gāja bojā apmēram 60% lauku iedzīvotāju, Kurzemē – 50%. Tā rezultātā Vidzemē 1714. g. bija apstrādāti tikai 12% no visām muižu zemēm. Krasi pasliktinājās zemnieku ekonomiskais stāvoklis. Palielinājās klaušas un nodevas. Iekarotajā teritorijā Pēteris I izveidoja Vidzemes guberņu, kurā ietilpa arī daļa Igaunijas teritorijas. Rīgā bija Krievijas gubernatora rezidence un izveidojās karaspēka garnizons.…
