1917
Oktobra apvērsums
Notika 24 - 26.X/6 - 8.XI Krievijā pēc Februāra revolūcijas un Ļeņina atgriešanās Petrogradā, ko sekmēja ķeizariskās Vācijas valdība, cenšoties panākt Krievijas izstāšanos no 1.pasaules kara. Kaut arī starp galvenajiem Krievijas lielinieku partijas vadītājiem pastāvēja domstarpības, tomēr sākās gatavošanās bruņotam valsts apvērsumam un varas sagrābšanai. Šim nolūkam nodibināja Kara revolucionāro komiteju (vad. Trockis) un 24.X/6.XI sākās valsts apvērsums. Tas beidzās ar Ziemas pils ieņemšanu un Krievijas Pagaidu valdības locekļu arestu naktī no 25.X/7.XI uz 26.X/8.XI. Valdības vadītājam A. Kerenskim izdevās aizbēgt.
26.X/8.XI rītā sanāca 2. Viskrievijas padomju kongress un izveidoja jaunu valdību - Tautas komisāru padomi ar Ļeņinu priekšgalā. Kongresa noslēgumā ievēlēja Viskrievijas Centrālo izpildu komiteju, kurā ietilpa arī LSD pārstāvji - Pēteris Stučka, K. Pētersons, J. Bērziņš (Ziemelis), S. Nahimsons, A. Vasiljevs un J. Peterss.
1918.6.I lielinieki padzina likumīgi ievēlēto Satversmes sapulci, kuras uzdevums bija pirmoreiz Krievijas vēsturē izstrādāt konstitūciju. Valstī oficiāli tika pasludināta proletariāta diktatūra, bet faktiski nodibinājās lielinieku partijas diktatūra. Nekavējoties tika likvidētas visas dekomrātiskās brīvības, aizliegtas politiskās partijas (izņemot lielinieku partiju un kreiso eseru partiju, ko aizliedza 1918.g. vasarā) un ieviesta stingra cenzūra.
…