1817. gadā 25. augustā cars apstiprināja likumu par Kurzemes zemnieku atbrīvošanu no dzimtbūšanas. Šis likums galvenos vilcienos noteica Kurzemes zemnieku stāvokli līdz 60tajiem gadiem. Pēc dzīvām diskusijām 1817. un 1818. gadā, daļai Vidzemes muižnieku iestājoties par 1804. un 1809. gada likumā noteikto dzimtbūšanas tiesību saglabāšanu, landtāgs tomēr nolēma sekot kurzemnieku paraugam. 1819. gada 26. martā ķeizars apstiprināja dzimtbūšanas atcelšanas likumu arī Vidzemes zemniekiem. Tas sekmēja zemnieku dzīves apstākļu pakāpenisku uzlabošanos un izglītošanas attīstību. 19. gs otrajā pusē notika nopietnas sociālās izmaiņas; sešdesmitie gadi iezīmējas kā lielais reformu un latviešu nacionālisma cīņu (pret vācu un aizvien augošo krievu nacionālismu) laiks. Vācu muižniecībai pakāpeniski piekāpjoties cara valdības un progresīvo uzņēmēju un inteliģences aprindu spiedienam radās latviešu pilsonība.
1.Latvijas teritorija Krievijas impērija
Latvijas teritoriālā kopība izveidojās un nostiprinājās 18. gs. beigās sakarā ar to, ka tika pabeigta Latvijas teritorijas apvienošana Krievijas ietvaros.
Aizsākums mūsdienu Latvijas teritorijas nonākšanai Krievijas impērijas sastāvā bija Ziemeļu karš (1700-21) starp Krieviju un Zviedriju, pēc kura Zviedrijai piederošās Latvijas teritorijas (Vidzeme) nonāca Krievijas pakļautībā. Mūsdienu Latvijas austrumdaļu (Latgali) Krievija ieguva otrajā Polijas dalīšanā 1772. gadā. 1795. gadā Krievijas sastāvā nonāca arī Kurzemes hercogiste.
Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešiem. 1818. gadā Kurzemē, bet 1819. gadā Vidzemē notika zemnieku brīvlaišana. 1849. gadā tika pieņemts likums, kas ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā notika brīvlaišana arī Latgalē. Visā 19.gs. laikā un 20.gs. sākumā, līdz pat 1. pasaules karam, Latvijas likteņus noteica cariskā Krievijas un vietējās pārsvarā vācu, lielo zemes īpašnieku izveidotās pārvaldes institūcijas (landtāgi).
…
