Latvija Otrā pasaules karā

Lēmums par otrā pasaules kara sākšanu paredzēja dīvainus līgumus ar Baltijas valstīm par savstarpējo palīdzību, pēc kuru noslēgšanas sekoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas okupācija. Komunistu kliķes mērķis bija pakļaut ne tikai Somiju, Poliju, Rumāniju, bet arī iekarot visu Eiropu. PSRS armijai, kuru jau tāpat veidoja 1 procents no valsts iedzīvotājiem, vajadzēja dubultoties. PSRS sakāva Japānas 6. armiju Mongolijā, lai iedvestu bailes un respektu visiem pretiniekiem. Pēc 4 dienām, 23.augustā, starp Vāciju un PSRS tika noslēgts Molotova - Ribentropa pakts, kura saturs būtībā atbilda 19. augusta sēdes tālejošajiem mērķiem, kuri bija jāīsteno pilnībā. Sakarā ar abu agresoru vienošanos Eiropa tika sadalīta ietekmes sfērās. Hitleram tika Rietumeiropa ar daļu no Polijas, Staļinam – Baltijas valstis, Besarābija, daļa Polijas un Rumānijas. Šis pakts pasaules revolūcijai radīja jaunas iespējas un atraisīja rokas Hitleram, lai uzbruktu Polijai. Hitlers, gluži tāpat kā Staļins, neievēroja un ignorēja Molotova – Ribentropa pakta saistības un izlikās, ka ir uzticīgs šim līgumam. Vispirms Latvijas valdība parakstīja neuzbrukšanas un palīdzības līgumu ar PSRS 1939. gada rudenī. Lai varētu okupēt Latviju, bija jāuztaisa provokācija. 1940. gada 15. jūnijā no rīta bruņota PSRS diversantu grupa pārkāpa robežapsardzes punktu Masļeņikos. Latvijas valdība šo notikumu komentēja kā nejaušu pārpratumu, bet ar šo dienu būtībā sākās Latvijas okupācija. Līdzīgas provokācijas notika arī Lietuvā un Igaunijā. Pēc tam sekoja vēlēšanas, kurās piedalījās tikai “darba tautas” bloks.…