Sākotnēji Latvijas biroju vadīja Nikolajs Šataļins. Par biroja darbību ir zināms samērā maz, taču ir skaidrs, ka tā vadītājs reāli bija ietekmīgāks par LKP CK pirmo sekretāru.
Otrais LKP CK nostiprināšanas ceļš bija uzticamu kadru iepludināšana no “vecajām” PSRS republikām. Galvenajos amatos – LKP CK sekretāri centās iecelt latviešu izcelsmes darbiniekus, taču vairākums no tiem bija Krievijas latvieši, kuru priekšrocība bija tā, ka viņi vairāk vai mazāk pārvaldīja latviešu valodu un bija pieraduši pie Padomju Savienībā pastāvošās iekārtas.
Latvijas kompartijā visā laika posmā no 1944. līdz 1990. gadam latvieši bija izteiktā mazākumā, un īpaši skaidri tas bija saskatāms pirmajos pēckara gados, kad ne tikai lielajās pilsētās, bet pat izteikti latviskos lauku rajonos latviešu īpatsvars partijas biedru vidū bija jūtami mazāks nekā visu iedzīvotāju vidū. 7
Visai izplatīts ir viedoklis, ka padomju režīms deva iespēju sevi realizēt latviešu sabiedrības apakšslāņiem, un ka šo slāņu pārstāvji veidoja Padomju Latvijas politisko eliti. Tomēr kopumā latviešu jaunā elite veidojās no tiem pašiem slāņiem no kuriem veidojās agrāk. 8
…