Kādi bija Latvijas saimnieciskās un politiskās attīstības posmi laikā no 1940. līdz 1990. gadam?
Kā noritēja pretošanās padomju varai padomju okupācijas laikā?
Tūlīt pēc tam, kad Latviju iekļāva PSRS sastāvā, Latvijā sākās rusifikācija. Rusifikāciju raksturo padomju politiskās sistēmas uzspiešana, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcijas pieņemšana, PSRS likumu ieviešana Latvijā, kā arī krievi valodas uzspiešana.
Šajā laikā arī notika latviešu izsūtīšana uz ārzemēm- represēšana. Izsūtīto cilvēku vietā tika ievesti un paši iebrauca ukraiņi, poļi, baltkrievi, bet visvairāk krievi. Tie pārsvarā bija vidusslānis un nabadzīgākie, kas Latvijā tika izmantoti kā strādnieki dažādā rūpnīcās un uzņēmumos.. Latvijā tie tika izmitināti, tiem tika piešķirti dzīvokļi vai kāda cita vieta, kur apmesties.
Neapšaubāmi, ka šāds milzīgs migrantu ieplūdums bija saistīts ar industrializācijas pārmērīgu forsēšanu Latvijā, kaut gan republikai nebija ne izejvielu, ne darbaspēka. Vēlāk par darbaspēku izmantoja iebraukušos krievus. 50. un 60. gados tika uzcelta Rīgas dīzeļbūves rūpnīca, Jelgavas un Liepājas mašīnbūves rūpnīcas, Rīgas elektrisko spuldžu rūpnīca, Daugavpils elektrisko instrumentu rūpnīca, Rīgas hidrometereoloģiskā rūpnīca, Rīgas termoelektrostacija, Pļaviņu HES, Daugavpils mākslīgās šķiedras kombināts, Stikla šķiedru rūpnīca Valmierā un citas rūpnīcas, ražotnes un uzņēmumi.
Šajā laikā vairāk kā trīs reizes pieauga ķīmiskas, gumijas un azbesta rūpniecības produkcija, jūtami pieauga arī mērinstrumentu, elektroiekārtu un citu izstrādājumu ražošana.
70. un 80. gados turpinājās rūpniecības produkcijas ražošanas kāpinājums, tika celtas vēl daudz jaunas rūpnīcas- Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze un ostas rūpnīca, Ogres trikotāžas kombināts, Olaines plastmasas pārstrādes rūpnīca, Rīgas robotu rūpnīca un vēl citas. Tajā pašā laikā jauno rūpnīcu celtniecība izraisīja jaunu migrācijas vilni Latvijā.
…
