Augsne ir virsējais irdenais zemes slānis, kas izmainījies un turpina mainīties atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē. Tā satur barības vielas un ūdeni gan augiem, gan dzīvniekiem. Izplūstot cauri augsnei, ūdens izfiltrējas un attīrās. Augsne ietekmē gan ūdenī notiekošos ķīmiskos procesus, gan nokrišņu atgriešanos atmosfērā.
Augsnes veidošanas faktoriem vai apstākļiem pieskaita augu un dzīvnieku valsti, cilmiezi, klimatu, reljefu, gruntsūdeņus un virsūdeņus, laika faktoru jeb augsnes vecumu un cilvēka saimniecisko darbību.
Augu un dzīvnieku valsts jeb bioloģiskais faktors uzskatāms par svarīgāko un vadošo faktoru augšņu veidošanā. Tikai ar bioloģiskā faktora iedarbību no iežiem rodas augsne un tās būtiskā īpašība – auglība. Sevišķa nozīme augsnes veidošanā ir augiem. Zaļie virszemes augi uzskatami par galvenajiem organisko vielu sintezētājiem un ievadītājiem augsnē, bet nezaļie zemākie augi. Pie tām augstākie augi ar savām saknēm uzsūc no dažādiem augsnes horizontiem pelnvielas un šķīstošos slāpekļa savienojumus, kas augiem atmirstot, kopā ar to atliekām nonāk galvenokārt augsnes virsējā slānī, kur mikroorganismi minētās atliekas pārvērš trūdvielās vai arī pilnīgi noārda, atbrīvojot augiem nepieciešamās barības vielas. Tādējādi augstāko un zemāko augu darbības rezultātā izveidojas ne vien augsnes auglīgākais slānis – trūdvielu horizonts, bet daļēji tiek ietekmēti un pārveidoti arī augsnes dziļākie horizonti.
Cilmiezis jeb augsni veidotājs iezis lielā mērā ietekmē augšņu veidošanās gaitu un izveidoto augšņu mehānisko, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu, kā arī agrofizikās īpašības un auglību. Tā piemēram uz mālainiem cilmiežiem veidotās augsnes parasti ievērojami atšķiras no augsnēm, kas veidotas uz smilts cilmiežiem, vispirms mehāniskā sastāva ziņā jo uzrāda augstāku māla daļiņu saturu: mineraloģiskā sastāvā mālaugsnei mazāk mazvērtīgā kvarca, tādēļ augsne ķīmiskā ziņā bagātāka ar augiem nepieciešamo kāliju, fosforu, sēru, kalciju, magniju, mangānu u.c.…
