Latvijas dabas resursu (derīgo izrakteņu) krājumu analīze

Analīze un secinājumi:
15.fizioģeogrāfiska rajona ir izplatītakas 2 veidi derigo izrakteņu. Tas ir smilts un grants, māls. Šis rajons atrodas Daugavpils novada, Krāslavas novada, Preiļa novada, Rēzeknes novada un Ludzas novada. Pēc tabulas arī var teikt kā smilts un grants ir daudzak atrednes nēka māls.
Augsnes cilmieža sastavs gan smilti un granta gan māla ir vienads. Māla augsnes cilmieža sastāvs atradnes šaja teritorija(Mariampole, Rāzna, Baltica) ir mālsmilts un smiltšmāls, māls un kūdra, bēt smilti un granta cilmiežu sastavs ir tas pats tikai arī klāt smilts. Geoloģiskais vecums vienads gan māla, gan smilti un granta. Reljefa lielformas paugurotas, pamatmorēnas līdzenumi, fluvoglaciālie un limnolaciālie smilšainie līdzenumi.
Smilts un grants plaši sastopama Latvijas kvartāra nogulumos. Pētītās atradnes saistītas ar eolajiem, ledāja kušanas ūdeņu, upju, Baltijas jūras seno krasta formu un mūsdienu jūras veidojumiem. Ledāja kušanas ūdeņu veidotās smilts un grants atradnes saistās ar osiem, kēmiem, kēmu-sandru laukiem, fluvioglaciāliem līdzenumiem, ledāja malas formām, kā arī ar starpmorēnu iegulām. Produktīvās slāņkopas atradnēs veido sarežģīta smilts un grants slāņu un lēcu mija. Bieži sastopami laukakmeņi. Smilts un grants slāņu biezums mainās no dažiem decimetriem līdz vairākiem metriem. Samērā plaši sastopama fluvioglaciālas un limnoglaciālas izcelsmes smilts. Šīs grupas derīgo slāņkopu veido dažāda rupjuma smilts, kas pētīta dažādu būvniecības nozaru vajadzībām. Tipiskais podzols (reljefa pacēlumos) un kūdrainā podzolētā glejaugsne.
…